Kokneses pagastā tūrisma attīstības stratēģija ir instruments visu ieinteresēto pušu sadarbībai tūrisma veicināšanai Kokneses pagastā. Stratēģija ietver pastāvošās situācijas analīzi, tūrisma perspektīvās teritorijas un objektus, esošo problēmu aprakstu, mērķus un rīcības plānu mērķu sasniegšanai. Atsevišķā nodaļā aplūkots arī Kokneses tūrisma mārketinga plāns.
Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt Kokneses pagasta tūrisma attīstības virzienus un iespējas, lai, piesasitot tūristu plūsmu un palielinot ienākumus no tūrisma, veicinātu tūrisma nozares attīstību Kokneses pagastā.
Stratēģijas mērķi ar saniedzami, sadarbojoties visām institūcijām un personām, kuras ir un būs ieinteresētas Kokneses pagasta tūrisma attīstībā. Mērķu sasniegšanai paredzētais termiņš ir ne vairāk kā 5 gadi.
Izveidojot stratēģiju, aktivitātes ir plānotas galvenokārt pamatojoties uz pagasta, NVO un Kokneses uzņēmēju iekšējām investīcijām. Tomēr nepieciešams veikt arī ārējo investīciju piesaisti (ES programmu investīcijas, Valsts budžeta līdzekļi, mērķdotācijas, privātās investīcijas), kam būtu nepieciešams apzināt investīciju iespējas pagastā un izstrādāt atsevišķus investīcijas projektus.
Eiropā un visā pasaulē tūrisma un tā attīstība perspektīvas ir viena no vadošajām un visstraujāk augošajām nozarēm, kas tiek uzskatīta par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Ieņēmumi no starptautiskā tūrisma, kopš 20.gs. 50. gadiem, līdz 1995. gadam ir pieauguši no 2,1 līdz 423 miljardiem ASV dolāru. Tūrisma nozare ir augusi straujāk nekā citas un šobrīd pēc eksporta apjoma ieņem 3. vietu aiz naftas produktiem un motortehnikas.
Pirmo pēckara gadu straujo starptautisko ceļotāju pieaugumu, kas laika posmā no 1950. līdz 1960. gadam ik gadu pārsniedza 10 procentus, protams, nevarēja noturēt mūžīgi, un tas atspoguļoja apslēpto pieprasījumu, ko bija ierobežojuši kara gadi un pēckara lēnā atgūšanās. Neskatoties uz to, ir vērts pieminēt, ka starp 1990. un 1996. gadu vidējais ikgadējais pieaugums bija aptuveni 4 procenti, kas bija vērā ņemams pieaugums, it īpaši ņemot vērā pasaules ekonomisko lejupslīdi 90. gadu sākumā. Labas ziņas tūrisma industrijai ir prognoze, ka tuvākajā nākotnē pasaules tūrisms turpinās pieaugt. Saskaņā ar Vispasaules ceļojumu un tūrisma padomes prognozēm līdz 2006. gadam tūrisma veidos 11,5 procentus no pasaules iekšējā kopprodukta, kas ir 7,1 triljons dolāru, un nodarbinās aptuveni 385 miljonus cilvēku.
Zemās cenas, biežie lidojumi, lielā relatīvi turīgā sabiedrības daļa ir iemesli, kāpēc starptautisko tūrismu rada galvenokārt Eiropas valstis, Kanāda un Amērikas Savienotās Valstis (sk. 1 un 2 tabulu).
Tomēr pēdējos gados Japāna tūrisma vadīšanas ziņā ir apsteigusi dažas Eiropas valstis ne tikai tās iedzīvotāju turības, bet arī arvien pieaugošās sabiedrības ceļošanas vēlmes ziņā. Tradicionāli japāņi ne īpaši ir vēlējušies doties tiem pienākošajās brīvdienās, bet saņemot Japānas valdības uzmundrinājumu to darīt, lai samazinātu milzīgo pārpalikumu maksājumu bilancē, tagad viņi lielā skaitā ceļo uz ārvalstīm un pavada tur ilgu laiku. Tādējādi Japāna šobrīd ir starp piecām valstīm, no kurām nāk visvairāk tūristu, un tā veido vairāk nekā pusi no kopējiem tūrisma tēriņiem.
Interesantas pārmaiņas šo valstu kārtībā laika gaitā. Lai gan pārmaiņas vadošo tūristus ģenerējošo valstu secībā ir nelielas, 1995. gadā Taivāna pārsteidzoši ieņēma divpadsmito vietu ar 8,4 miljoniem dolāru, bet Koreja - četrpadsmito vietu ar 5,9 miljoniem dolāru. Tas atspoguļo Klusā okeāna “tīģervalstu” ekonomisko attīstību. Šis ir reģions, no kura nākotnē mēs varētu sagaidīt milzīgu starptautiskā tūrisma pieaugumu. Polija ir nākamā bijušā Austrumeiropas bloka valsts aiz Krievijas, kas ir iesaistījusies ražīgā ārzemju tūrisma biznesā un ir ierindojusies piecpadsmitā vietā.
Vienkārši aplūkojot ieņēmumus, mēs negūsim pilnīgu priekšstatu par tūrisma nozīmi ekonomikā. Valstis, kurām ir visaugstākie ieņēmumi uz vienu cilvēku, ir Zviedrija ar vairāk nekā 4000 dolāru, ko iztērē ikviens iebraukušais tūrists, pēc tam seko Dānija un Japāna. Lielbritānija pat nav pirmo četrdesmit valstu rindā. Visvairāk, ierodoties Lielbritānijā, iztērē tūristi no Islandes - 92 mārciņas dienā, bet viens tūrists no Austrumeiropas iztērē tikai 27 mārciņas dienā. Valsts ekonomikā lielākā nozīme ir tūrisma finansiālai vērtībai, nevis tūristu skaitam, ko valsts uzņem, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, cik dažādu valstu tūristi iztērē vidēji dienā un cik ilgu laiku vidēji kādas valsts tūristi pavada, apmeklējot citu valsti.…
