Izpildvara ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un tieši šī iemesla dēļ sarežģījumi lēmuma pieņemšanas procesā nav pieļaujami. Iestādes, kurām nav tiesu vai likumdošanas varas funkciju, pieder pie izpildvaras, būtiskākais ir, kā tiek organizēta šī izpildvara.
Latvijas Republikas Satversmes 58.pants nosaka, ka visas valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam, un tā veidojas vienota hierarhiska pārvaldes sistēma, kuras priekšgalā atrodas Ministru kabinets, tādējādi tiek nodrošināta leģitimitātes ķēde. Hierarhija balstās uz pakļautību un pārraudzību, kā arī uz dienesta uzraudzību, disciplināro varu. atskaitēm un ziņojumiem, pārbaudes tiesībām, evolūcijas tiesībām. tiešā rīkojuma tiesībām u.t.t. Hierarhijas pastāvēšanas pamatprincipi balstās uz tiesiskuma principa ievērošanu.
Valsts pārvalde dalās tiešajā un pastarpinātajā pārvaldē.
Tiešās pārvaldes iestādes pakļautas valdībai, proti, augstākā iestāde dot rīkojumus zemāk stāvošai iestādei, kā arī pārbaudīt un atcelt zemāk stāvošās institūcijas pieņemtos lēmumus, tomēr tiešās pārvaldes ietvaros iespējama arī pārraudzība. Satversmes 55.p. nosaka, ka Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Ikviena ministrija padota savam ministram, bet ikviens ministrs padots ministru prezidentam, kuru iesaka valsts prezidents un Saeima to apstiprina.
Valsts pārvaldei Latvijā jādarbojas saskaņā ar noteiktiem valsts pārvaldes principiem, teikts Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Valsts pārvaldei jāievēro cilvēktiesības un jārīkojas tā, lai pārvalde būtu efektīva, caurskatāma un tās pakalpojumi būtu ērti pieejami.
Gan tiešās, gan pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes veido vienotu hierarhisku sistēmu, kur atsevišķās iestādes strādā saskaņoti. Turklāt nevienai valsts pārvaldes iestādei nevar būt savu interešu. Tās tikai noteiktā kārtībā ir tiesīgas formulēt sabiedrības (pašvaldību iestādes attiecīgās sabiedrības daļas) intereses.
Valsts policiju valsts Ministru kabinets ir iekļāvis tiešā pārvaldes iestāžu
sarakstā. Tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums, kurā ir noteiktas funkcijas, uzdevumus un kompetence, kā arī iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu. Iekšlietu ministrijas nolikuma 24.panktā ir norādīts, ka Valsts policija ir Iekšlietu ministrijas padotībā.
Valsts pārvaldes iekārtas likums 1. pantā 3. punktā ir noteicis , ka „Iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls”. Administratīvā procesa likuma 1. pantā savukārt nosaka, ka „Iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kuram ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā”.
Vadu Tukuma rajona policijas pārvaldi un gribu pārliecināties, ka regulāras valsts pārvaldes attīstības apstākļos teritoriālajās policijas pārvaldēs deleģētās pārvaldes funkcijas spēj veikt uz tiesiska pamata, likumā paredzētā kārtībā un apjomā, bez neatliekamām reformām. Pētījumā vēlos noskaidrot ar kādām metodēm un balstoties uz kādiem principiem rajonu pārvaldes piedalās valsts pārvaldē, kāda ir šo pārvalžu organizatoriskā sistēma – vai ir struktūras problēmas, vai funkcijas atbilst reglamentā noteiktajām? Jāuzzina, vai pieejamā informācija un sadarbība ar sabiedrību ir pietiekama, lai veiktu analīzi, novērtētu un pareizi plānotu. Kāda ir vadības lēmuma pieņemšanas procedūra?
Pētījuma mērķis – atklāt trūkumus rajonu policijas pārvalžu darbībā veicot valsts pārvaldes funkcijas un to novēršanas iespējas.
Pētījuma uzdevumi - izpētīt pašreizējā rajona policijas pārvaldes priekšnieka darbības tiesisko regulējumu un vai tas garantē struktūrvienības kompetencē deleģēto pārvaldes funkciju atbilstošu izpildi? Apkopt informācija par valsts pārvaldes funkciju izpildi ietekmējošiem faktoriem. Izpētīt valsts pārvaldes procesu struktūrvienībā; pielietotās metodes, principus, informatīvo nodrošinājumu, sabiedrības un policijas sadarbību, analītisko sistēmu, novērtēšanu un plānošanu. Salīdzināt rajonu policijas pārvalžu organizatoriskās sistēmas, apskatīt vadības lēmuma pieņemšanas process. Atklāt nepieciešamās rajona policijas pārvaldes reformas - efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanai savas kompetences robežās.…
