NOBEIGUMS
Ļoti aktuāla mūsdienu Latvijā ir diplomdarba tēma „Transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē – atbildības kvalifikācija Krimināllikumā”. Iepazīstoties ar statistikas datiem, var vērot, ka situācija ceļu satiksmes drošībā tomēr nedaudz uzlabojas. To pierāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas jaunākā statistika. Tomēr – jāņem vērā, ka katrs cilvēks, kas zaudējis dzīvību uz ceļa – ceļu satiksmes dalībnieks – ir neatsverams zaudējums sabiedrībai un ģimenei. Nepiedodami ir tas, ja cilvēka dzīvību izdzēš autovadītājs alkohola reibumā.
Eiropas attīstītajās valstīs pēdējos 30 gados nāves gadījumu skaits uz ceļiem samazinās. Pretējs process vērojams jaunattīstības valstīs. Vairāk nekā 80 % nāves (letāls iznākums) gadījumu uz ceļiem reģistrēti jaunattīstības valstīs un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Katru gadu Eiropas Savienības dalībvalstīs 40 000 cilvēku iet bojā ceļu satiksmes negadījumos vai tajos radīto traumu dēļ. Ar satiksmes negadījumiem saistītās izmaksas Eiropas Savienībā sasniedz 180 miljardus eiro gadā, kas ir 2% no Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma. Lielākais ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits uz 1 iedzīvotāju ir Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, un Latvija to vidū ir viena no rekordistēm. Ja vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs bojāgājušo skaits vidēji svārstās no 50-60 uz miljonu iedzīvotāju gadā, tad Latvijā bojāgājušo upuru skaits ir vairāk nekā 200. Bojāgājušo skaita ziņā mūsu valsts stabili ieņem vienu no pirmajām vietām satiksmes negadījumos. Gada laikā uz Latvijas ceļiem vidēji iet bojā ap 500 cilvēki, bet ievainoti vairāk nekā 6000. Ņemot vērā apstākli, ka Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2,3 miljonus, tad šādi dati nevienu nedrīkst atstāt vienaldzīgu.
Darba ticamība balstās uz statistikas datiem, kurus autors ieguva Valsts policijā, izmantojot internetā pieejamos resursus un studējot juridisko literatūru. Jāatzīmē, ka statistikas datu apzināšana un apkopošana bija problemātiska. Par Krimināllikuma 262.panta daļām statistika netiek atdalīta.
Izstrādājot darba plānu par izvēlēto tēmu, autors iepazinās ar iespējām izmantot normatīvos aktus tos analizējot, juridisko literatūru, statistikas datus. Salīdzinot un loģiski analizējot pieejamos avotus, diplomdarbā izvirzītie uzdevumi tika izpildīti. Autors noskaidroja un labāk izprata noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas pamatu, nozīmi un jēdzienus un arī tieši noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jēdzienu, posmus un veidus, krimināltiesību un administratīvo tiesību atšķirību, saskatīja un izanalizēja kopības starp Krimināllikuma Sevišķās daļas XXI nodaļā noteiktajām tiesību normām.
Viens no svarīgākajiem diplomdarba „Transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošu vielu ietekmē – kvalifikācija krimināllikumā” uzdevumiem – izanalizēt Krimināllikuma normas, kas attiecas uz darba tēmu, izmantojot normatīvos aktus, juridiskās literatūras avotus, ņemot vērā arī personisko profesionālo pieredzi.
Situācija, kad daudzi autovadītāji sēžas pie automašīnas vadības alkohola vai narkotiku ietekmē, ir diezgan izplatīta, salīdzinājumam, 2008. gadā no 10 767 notiesātajām personām 2371 persona, tas ir, 22%, tika sodīta saskaņā ar Krimināllikuma 262.pantu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē, vai apreibinošu vielu ietekmē bez tiesībām. Papildus tam 268 personām naudas sods un piespiedu darbs par šo nodarījumu tika piemērots ar prokurora priekšrakstiem par sodu, turklāt daudziem tas liekas pats par sevi saprotams. Liela daļa vadītāju ir pārliecināti par savu braukšanas māku un spēju reaģēt jebkurā situācijā. Varētu pat teikt, ka viņu pārgalvībai nav robežu. Tomēr dzīve rāda pretējo. Šīs pārgalvības un bezatbildības dēļ tiek izraisītas simtiem avāriju, kuru rezultātā cieš daudzi cilvēki. Un te varētu minēt gan fiziskās ciešanas, gan morālās, jo runa ir ne tikai par cilvēkiem, kuri ir ieguvuši ievainojumus ceļu satiksmes negadījumu rezultātā. Ir jāpadomā arī par tiem, kuri šo nelaimju rezultātā ir zaudējuši sev tuvus cilvēkus.
Secinājumi:
Trūkst vienprātības procesa virzītāju vidū saistībā ar analizējamo noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju (interpretāciju).
Nevar piekrist, ka darbā izanalizētie Krimināllikuma 262.pantā un 260.panta trešajā daļā, noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību, neveido kopību, jo, kvalificējot izdarīto tikai saskaņā ar Krimināllikuma 260.panta trešo daļu netiek ievērots Krimināllikuma 26.pantā noteiktais saistībā ar noziedzīgu nodarījumu kopību, netiek ievērotas Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā un Krimināllikuma 262.panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto nodarījumu objektīvās puses atšķirības, netiek ievērots, ka Krimināllikuma 262.pantā paredzētie kriminālpārkāpumi ir ilgstoši - tie sākas ar brīdi, kad persona sāk transportlīdzekļa vadīšanu, un ilgst līdz brīdim, kad persona pabeidz vadīt transportlīdzekli. Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzēto noziegumu persona izdara ilgstoša noziedzīga nodarījuma laikā, netiek ievērots, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola ietekmē ir Krimināllikuma 262.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pamatpazīme, bet Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā - noziedzīgā nodarījuma sastāva kvalificējoša pazīme.
Netiek ievērots, ka, lai noziedzīgo nodarījumu kvalificētu tikai saskaņā ar Krimināllikuma 260.panta trešo daļu, būtu jāpastāv iespējai, izslēdzot šā panta kvalificējošo pazīmi, pārkvalificēt noziedzīgo nodarījumu uz Krimināllikuma 262.panta pirmo vai otro daļu. Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā neietver visas 262.panta pirmajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes un tāpēc minētā pārkvalifikācija, nepasliktinot tiesājamā stāvokli, nav iespējama.
…
