Ievads
Izpratne par vērtībām vēstures gaitā ir mainījusies, un šai vērtību maiņai ir gandrīz neiespējami izsekot. Ir ļoti grūti iedomāties, kā cilvēki pirms daudziem gadiem, daudziem gadiem ir uztvēruši pasauli. Vai viņi zināja, kas ir mīlestība? Īsta, nesavtīga mīlestība. Vai senāk cilvēki mīlēja tāpat kā mēs? Laikam tomēr nē. To zināmā mērā apstiprina vēstures avoti. Tautas pasakas, piemēram. Ansīša un Grietiņas tētis savus bērnus mīl ļoti, bet aizved uz mežu un atstāj tur likteņa varā mierīgu sirdi. Jādomā par skaisto un labo, kas ir pasaulē un ko tu vari ielaist sevī. Un tad, ar visu to, kas ir tevī, tu kļūsi par lielu vērtību. Pasaulē ir daudz lietu un parādību. Dažas mēs ieraugām un saskatām, citām paejam garām, tās neievērodami. Cilvēkus aizvien ir ieinteresējis, kāpēc vienas lietas un parādības ir nozīmīgas, bet citas nav. Reizēm mēs saprotam, kaut kā vērtību tikai tad, kad tā mums vairs nav. Vērtīgo ir jāiemācās saskatīt, atzīt, nepiemirst. Vērtīgais var parādīties negaidītās situācijās, ja mēs būsim gatavi šādai prasmei. Vērtīgo jāiemācās atdalīt no daudzām un dažādām lietām, tāpat kā Pelnrušķītei nācās izlasīt zirņus no pelniem. Vērtīgs ir kaut kas tāds, kas mums daudz nozīmē, tas nav ne nopērkams, ne tik viegli iegūstams. Cilvēkus nevar nosodīt par to, ka viņiem ir atšķirīgas vērtības, citus cilvēkus vērtības vieno, bet citus atkal šķeļ, tad jādomā, kas ir tās patiesās vērtības, kuras vēstures gaitā nav mainījušās vēl pat šodien ( Burāne, 2002, 17.).
Ir divējādas vērtības un bagātības: ir vērtības, kas atmirdz kā sudrabs un zelts, bet ir arī tādas, kam nav dārgmetālu skaņas un spožuma. Un tomēr šīs vērtības mēdz vērtēt augstāk par zeltu. Tās ir tikumiskās vērtības, tās ir goda vērtības. I. Iļjins uzsver, ka vērtības, kas pieder pašai tautai vien un nekur citur pasaulē nekad vairs neatkārtosies. Audzināšanā vissvarīgāk ir garīgi un tikumiski atmodināt bērnu, parādīt viņam, ka, sastopoties ar grūtībām un varbūt pat draudošām briesmām un kārdinājumiеm, spēka un mierinājuma avots ir jāmeklē savā dvēselē. Ir jāaudzina tāds cilvēks, kas prastu cienīt pats sevi un apliecināt savu tikumisko un garīgo pašcieņu un brīvību ( Iļjins, 2006, 37.). Kad sakām, ka mums kaut kas nepatīk vai patīk, kad kādu slavējam vai peļam, novērtējam atzinīgi vai gluži pretēji, tad savus spriedumus, domas, attieksmi balstām noteiktās vērtībās.
Bērnam vērtības labāk mācīt, uzkrājot pozitīvu pieredzi, kas būtu ideālais variants, bet tas gandrīz neizdodas. Vērtības var ieaudzināt tikai emocionāli saistoši. Bērnu vērtības bieži nesakrīt ar vecāku vērtībām, un tas reāli konfortē. Vecāki nedrīkst noraidīt bērna vērtības, bet gan jāmēģina saprast, kāpēc tās ir vajadzīgas un reizēm ilgāk jāļauj pamatot savu viedokli, jo bērnam kaut kādu apsvēruma dēļ vērtība ir nepieciešama. Bērns reizēm vērtību arī aizgūst – no draugiem, masu medijiem, lasītajām grāmatām, komiksiem, datorspēlēm, videospēlēm. Vecākiem jāmēģina vienoties par vērtībām, jo viņi bieži, neuzklausot, ko bērns saka, vienpersoniski izlemj, kuras vērtības ir prioritāte. Jāvienojas arī par līdzekļiem, ar kādiem šīs vērtības uzturamas. D. Lieģeniece saka: „ Bērns varbūt ļoti maziņš, bet viņam vajag pastāstīt par svarīgākām un nozīmīgākām lietām. Bērnam jāsaprot vērtību jēga, kāpēc tas ir vajadzīgs. To nevajag darīt audzinošā veidā, bet mierīgi – lasīt pasakas, trenēt empātiju, jo bērni citādāk uztver vērtības, ja par tām runā emocionālā līmenī, nevis didaktiski smagi”( Lieģeniece, 1992, 26.). Mūsdienās literāro darbu, un tautas pasaku loma cilvēka dvēseles kopšanā par maz novērtēta, kaut gan bērnībā taču cilvēks ir visatvērtākais, jo tieši bērnībā veidojas cilvēka vērtību orientieri. Tieši literārie darbi ir tie, kas jau agrā bērnībā audzina bērnos labestību, čaklumu, mīlestību ne tikai pret vecākiem, bet arī pret apkārtējo vidi.
Pētījuma objekts - Literārie darbi pedagoģiskajā procesā pirmsskolā
Pētījuma priekšmets – Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu tikumisko vērtību izpratnes veidošanās
Mērķis – Pētīt literāro darbu izmantošanas iespējas tikumisko vērtību izpratnes veidošanā
Hipotēze – Literārie darbi sekmē vecākā pirmsskolas vecuma bērnu tikumisko vērtību izpratni un rīcību, ja
• skolotājs zina bērnu vecumposma attīstības likumsakarības;
• izvēlas literāros darbus atbilstoši bērnu interesēm, vajadzībām, pieredzei;
• tiek radīta emocionāla pedagoģiskā vide.
Pētījuma uzdevumi:
1. Izzināt tikumisko vērtību būtību psihologu, pedagogu un filozofu atziņās
2. Teorētiski pētīt vecākā pirmsskolas bērnu psihiskās attīstības likumsakarības
3. Teorētiski un praktiski pētīt literatūras nozīmi bērnu personības attīstībā
…
