Nobeigums
Bakalaura darba izstrādes rezultāta darba autore sasniedza izvirzīto darba mērķi daļēji un tika rastas atbildes uz dažiem darba ievadā norādītajiem pētījuma jautājumiem, to pamatojot ar sekojošiem secinājumiem un priekšlikumiem.
Secinājumi:
1. Pēdējās gribas rīkojuma būtība ir gribas izteikums, un īstums. Gribas īstuma pierādīšana pēc testatora nāves ir apgrūtināta vai pat neiespējama.
2. Pēdējās gribas izteikumam Civillikumā ir prasība ievērot noteiktu formu. Formas neievērošana ir par pamatu atzīt testamentu par spēkā neesošu.
3. Testatora izteiktā pēdējā griba, noformēta testamentā, ir prioritāra attiecībā pret likuma noteikto mantošanas kārtību. Tomēr prioritāri izteikta un noformēta pēdējā griba var netikt realizēta.
4. Ar likuma normu maiņu, nosakot, ka privāts testaments ir testatora pašrocīgi uzrakstīts un parakstīts, viltotu testamentu stāšanās spēkā risks ir augsts līdz 2020. gada 31. decembrim.
5. Privātam testamentam ir jābūt rakstveida dokumentam, bet pastāv brīva izvēle vai tas ir rokrakstā uzrakstīts un parakstīt uz papīra vai arī rokrakstā iestrādāts citā materiālā ar noteikumu, ka tas spēj saglābāt nepieciešamo informāciju visu uzglabāšanas laiku.
6. Personai ir tiesības pēc saviem ieskatiem rīkoties ar mantu, noteikt testamentā kādu ierobežojumu, šādas tiesības nav absolūtas un ir lietas, ko testators nav tiesīgs prasīt.
7. Attālināti sastādot, publisku testamentu ir domāts par drošību, un tiek pilnveidoti aizsardzības mehānismi personas identitātes noteikšanai tomēr nav domāts par aizsardzības mehānismu ieviešanu, lai gūtu pārliecību, ka testamentā tiek pausta testatora patiesā īstā griba.
…