Pirmsskolas audzināšana ieņem svarīgu vietu visā izglītības sistēmā. Tā ir pirmā pakāpe bērnu vispusējai attīstībai un sagatavošanai mācībām skolā. Viss audzināšanas un izglītības darbs pastāvīgi pilnveidojas, risinās jautājumi arī estētiskas audzināšanas jomā, kuri attīsta muzikālo un poētisko dzirdi, attīsta spējas uztvert dabas skaistumu un mākslu, aktivizē iztēli un emocionālo reakciju.
Tāda veida svētku pasākumu norise un teātra izrādes ir viens no estētiskās audzināšanas veidiem. Tikai tad, ja teātra izrādē tiek atainota dzīves norise, kas aizrauj pirmsskolas vecuma bērnus, var sasniegt estētisko mērķi. Tādos gadījumos svētku norisei un teātrim ir liela audzināšanas un apgūšanas nozīme, kā arī piemīt daudzpusēja iedarbība uz skatītāju.
Ar muzikālās, tēlotājmākslas, izteiksmīgās dzejoļu lasīšanas u.c. nodarbībām bērnudārzs pievērš lielu uzmanību bērnu individuālajai estētiskai audzināšanai.
Ņemot vērā, ka audzēkņi bērnudārzā uzturas visas dienas laikā, vajag izklaidēt bērnus ar teātra uzvedumiem, svētku svinēšanu. Šiem pasākumiem ir liela pedagoģiska vērtība. Svētku norisē ir iespējams izmantot teātra elementus, kuri bērnos izsauc aktīvu reakciju, ieaudzina labestību. Bērni pastāvīgi var izteikt savu attieksmi par redzēto kopumā, kā arī par atsevišķiem literāriem varoņiem, lellēm. Redzētais izsauc vēlēšanos patstāvīgi atainot izrādi ar spēlīšu palīdzību, tas stimulē bērnu radošo iniciatīvu.
Ar teātra izrāžu (leļļu, ēnu, plakanā galda teātri un rotaļlietu teātri), pirmsskolas bērniem veidojas psihes funkcijas, bet vislielāko vērību ir jāpievērš bērnu pozitīvo emociju izveidei, uztverei un iztēlei, valodas un domāšanas prasmei, kā arī muzikālajai un vispusējai attīstībai.
Bērnu daiļradei raksturīga interese par visu jauno, tēlaino, neparasto. Ne velti izcili mūzikas pedagogi un psihologi V. Petrušins, L. Bočkarjovs, N. Vetlugina, A. Artoboļevska, L.Heresko, V. Zosts, M.Sīle, G. Mēlbārde, J. Bizkops u.c. pētīja bērnu muzikālās jaunrades attīstības jautājumus.
Mākslinieciskās daiļrades process cilvēku praktiskajā darbībā ir saistīts, pirmkārt, ar iztēles fenomenu. Iztēle nepieciešama jebkura veida jaunradē, it īpaši muzikālajā. Lai sasniegtu skaņdarba muzikālo tēlu, iztēle kā psiholoģiskās izziņas process ir būtisks daiļrades komponents.
Muzikālā jaunrade piedāvā plašas iespējas iztēlei. Mūzikā nav stingru ierobežojumu, kas bremzētu iztēli, pat tad, kad mūzikai ir programmas saturs.…
