ANOTĀCIJA
Starptautiskā darbaspēka kustībai ir tendence ievērojami pieaugt pasaules kontekstā, pastāvot ievērojamām atšķirībām starp valstu ekonomiskajiem attīstības līmeņiem – mazattīstīto valstu iedzīvotāju vēlme uzlabot dzīves kvalitāti un attīstīto valstu vajadzība pēc darbaspēka. Latvija šajā kontekstā ir attīstības valsts lomā, kad pastāv tendence darbaspēkam doties uz attīstītām valstīm, un šī tendence Latvijā ir aktualizējusies brīvās darbaspēka kustības apstākļos, kas ir radījis darbaspēka trūkumu valstī.
Darba mērķis ir starptautiskās darbaspēka kustības cēloņu un ietekmes analīze uz Latvijas darba tirgu.
Analīzes rezultāti liecina, ka starptautisko darbaspēka kustību Latvijā rada ne tikai darbaspēka nodarbinātības problēmas un zemais atalgojums, bet arī darbaspēka nevēlēšanās un nespēja pielāgoties darba tirgus prasībām.
1. Darba tirgus raksturojums
Kā jau katrā tirgū ir pārdevēji un pircēji, tā arī darba tirgus nav izņēmums – pircēji ir darba devēji un pārdevēji ir darba ņēmēji. Un ņemot vērā, ka darba tirgū ir ļoti daudz dalībnieku, lēmumi, kas tiek pieņemti kādam tirgus dalībniekam tiek ietekmēti, varētu pat teikt, ka ir atkarīgi no citu tirgus dalībnieku uzvedības un lēmumiem. Tā uzskata starptautiskās darba ekonomikas un politikas analīzes profesors Roberts Flenegens (Robert Flanangan). Flenegens salīdzina darba tirgu ar jebkuru citu tirgu, kur tiek pirkts un pārdots, šajā gadījumā tiek pirkts un pārdots pakalpojums – darbs. Savukārt salīdzinot Flenegena viedokli ar darba attiecību un ekonomikas profesora Ronalda Erenberga (Ronald Ehrenberg), Erenbergs rakstot par darba tirgu uzsver, ka darba pakalpojumi var būt tikai nomāti un tai skaitā arī darbinieki, jo tie nav pārdodami un pērkami. Un tā kā jēdzieni darba pakalpojums un strādnieks nav atdalāmi, tad nosacījumi ar kādiem šādi pakalpojumi tiek nomāti ir tik pat svarīgi kā cena. Citiem vārdiem sakot, ne finansu faktoriem kā darba aizsardzībai, riskam gūt traumas, vadītāju individualitātei, izpratnei par taisnīgu izturēšanos un darba stundu elastīgumu - ir milzīga nozīme darbaspēka transakcijās pretēji kā tas ir preču tirgos. Īsi sakot, daudz un dažādas organizācijas un daļa no likumiem ietekmē darba attiecības, kā tas nav nevienā citā tirgū. Iepriekšminētajā abu profesoru viedoklī mēs redzam krasas atšķirības darba tirgus salīdzinājumā ar citiem tirgiem, vienam uzskatot, ka darba tirgus ir kā jebkurš cits tirgus, bet otram, ka tāds tirgus kā darba tirgus otrs neeksistē. Interesanti ir apskatīt arī ekonomikas profesora Brūsa Kaufmana (Bruce Kaufman) viedokli, kurš uzskata, ka tirgus eksistē vienalga vai tajā ir preces vai pakalpojumi, ja tiem ir pircēji (pieprasītāji) un pārdevēji (piedāvātāji), kas nodarbojas ar savstarpēju apmaiņu vai tirdzniecību.
…
