Darba mērķis bija izpētīt un salīdzināt dažādus ārvalstu un Latvijas teorētiskos materiālus, lai iegūtu priekšstatu par fiksēta valūtas kursa modeļa piemērotību Latvijai, kā mazai un atklātai ekonomikai. Darbā izvirzītā hipotēze ir, ka Fiksēta valūtas kursa modelis ir Latvijai, kā mazai un atklātai ekonomikai, vispiemērotākais. Darba galvenā teorētiskā bāze ir ārvalstu un Latvijas autoru fundamentālie pētījumi, LR likumi un citi normatīvie akti, Centrālās statistikas pārvaldes publicētie materiāli un Latvijas Bankas, Ekonomikas Ministrijas un Finanšu ministrijas publikācijas un pētījumi. Teorija norāda starptautiskās tirdzniecības un valūtas kursa pamatprincipu darbību, kā arī sniedz atbildes uz jautājumu vai fiksētā kursa politika Latvijai ir nesusi un turpmāk nesīs vairāk pozitīvu nekā negatīvu ietekmi uz ekonomiku kopumā.
Darba gaitā pētīti starptautiskās tirdzniecības pamatprincipi un kādas teorijas tiek apskatītas un praksē pielietotas. Kā arī tiek analizēts starptautiskais valūtas tirgus, tā uzbūve un attīstība un lai dziļāk izprastu valūtas tirgu tiek apskatīta pirktspējas paritāte un valūtas kursa fiksācijas politika. Analītiskajā daļā tiek padziļināti pētīta Latvijas Bankas monetārā politika pirms un pēc pievienošanās Eiropas Monetārajai Savienībai, kā arī pati EMS monetārā politika un kādas izmaiņas un ietekmi tā nesīs Latvijai.
Darbā tiek arī pētīta līdzšinējā Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Bankas darbība, noskaidrojot to pozitīvās un negatīvās puses, kā arī trūkumus un kļūdas. Darba noslēgumā ir apkopoti gan ieguvumi, gan zaudējumi un riski Latvijai no pievienošanās EMS. Būtiska vieta ir atvēlēta arī globālākiem riskiem, jeb draudiem pašas savienības veiksmīgai tālākai pastāvēšanai.
Darba rezultātā izvirzītā hipotēze guva apstiprinājumu – pēc autora domām, Latvijai, kā mazai un atklātai ekonomikai pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai saistīsies ar daudziem skaidriem un apjomīgiem ieguvumiem, kamēr lielākā daļa no riskiem var arī nematerializēties. Darba secinājumos ir izdarīti spriedumi par gaidāmajām izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā pēc eiro ieviešanas, kā arī vēlreiz akcentēti riskantākie momenti saistībā ar Eiropas Monetārās Savienības veiksmīgu pastāvēšanu un Latvijas dalību tajā. Izvirzītie priekšlikumi galvenokārt saistās ar Latvijas Bankas tālāko darbību eiro ieviešanā, šī notikuma informatīvo pusi. Priekšlikumos ir akcentēta arī nepieciešamība pēc alternatīva scenārija Eiropas Monetārās savienības sabrukšanas gadījumā, kā arī uzsvērta nepieciešamība līdzdarboties risku mazināšanā, lai šāds scenārijs neīstenotos.
Lai valsts pilnvērtīgi spētu iekļauties pasaules tirdzniecības sistēmā un piedāvāt konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu, tai ir nepieciešams izveidot mūsdienīgu ekonomisko politiku, kas ne tikai atbilstu prasībām, bet arī strādātu. Ilgtermiņā ir būtiski, lai šo ekonomisko politiku pavadīta nepārtraukta attīstība, kas ļauj “turēt” līdzi pasaules ekonomikai. Katra valsts īsteno savu ekonomisko politiku, lietojot dažādus instrumentus. Par efektīvākajiem tiek uzskatīti nodokļi un nauda, kas tiek atspoguļota, kā valsts monetārā politika.
Desmit gadu laikā Latvija pārveidojusies no piegādātājas valsts par eksportētāju valsti. Ievērojot vietējā tirgus ierobežotību un iedzīvotāju zemo maksātspēju, preču eksports ir būtisks Latvijas tautsaimniecības pastāvēšanai. Pamatojoties uz veiksmīgu ārējo politiku, kuras rezultātā Latvija ir noslēgusi tirdzniecības un investīciju veicināšanas līgumus ar vairāk nekā 30 valstīm un kļuvusi Pasaules tirdzniecības organizācijas līdztiesīga locekle, ārējās tirdzniecības apjoms pastāvīgi pieaug. Pakāpeniski mainās importa struktūra - 90. gadu sākumā galvenokārt tika importētas patēriņa preces, bet tagad arvien lielāku īpatsvaru iegūst investīciju preces (šis dalījums gan ir nosacīts, jo statistiskā uzskaite nedod iespēju skaidri nošķirt līdzīgu preču izlietojumu patēriņa un investīciju vajadzībām).
Pēc Latvijas iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā, Latvijai saistoša kļūs ES ārējās tirdzniecības politika, tādēļ būtiskas izmaiņas gaidāmas tirdzniecības režīmā ar kaimiņvalstīm un trešajām valstīm. Tirdzniecība ar pārējām ES dalībvalstīm balstīsies uz iekšējā tirgus nosacījumiem. Jaunais tirdzniecības režīms mainīs gan Latvijas eksporta, gan importa nosacījumus. Importa režīma izmaiņas galvenokārt attieksies uz ES vienotā muitas tarifa ieviešanu, kā arī pievienošanos ES vispārējo priekšrocību sistēmai (GSP sistēma). Tirdzniecībā ar dažām valstīm izmaiņas nesīs arī Latvijas pievienošanās ES preferenciālajiem līgumiem un ES tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana.. Eksporta režīma izmaiņas izriet no Latvijas pievienošanās ES noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm.
Iestāja ES Latvijai nozīmē automātisku pievienošanos EMS, kas paredz atteikšanos no nacionālās valūtas – lata. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir emocionāli grūti pieņemt, ka gadiem pierastais lats vairs nebūs. Lats uz pasaules valūtu fona ir bijusi viena no stabilākajām valūtām, bet pēc iestājas EMS paliks tikai atmiņas. Ir svarīgi informēt iedzīvotājus, kādas pārmaiņas nesīs pievienošanās EMS un kā rīkoties līdz brīdim, kad tas notiks.
Pētījuma objekts ir Starptautiskā tirdzniecība un starptautiskais valūtas tirgus.
Tā kā izpētīt visu valstu starptautiskās tirdzniecības pieredzi fiksēta valūtas kursa apstākļos ir neiespējami ierobežotā laika un darba apjoma dēļ, tad par pētījuma priekšmetu ir izvēlēts Latvijas ārējā tirdzniecība fiksēta valūtas kursa apstākļos, Latvijas ekonomika un tās specifika, kā arī Latvijas sagaidāmā iestāšanās Eiropas Monetārajā Savienībā.
Darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt dažādus ārvalstu un Latvijas autoru fundamentālos pētījumus, Latvijas Maksājumu bilanci un Latvijas monetāro politiku, lai iegūtu priekšstatu par fiksēta valūtas kursa modeļa piemērotību Latvijai, kā mazai un atklātai ekonomikai. Rezultāts palīdzēs novērtēt Latvijas Bankas un valdības lēmumu par lata piesaisti eiro valūtai.…
