Starppersonu konflikta risināšanas taktiku atšķirības darbiniekiem vecumā no 25-35 un 45-55 gadiem X organizācijā

Starppersonu konflikta risināšanas taktiku teorijas psiholoģijā


Veicot pētījuma priekšmeta teorētisko analīzi, ir svarīgi problēmu skatīt vispirms plašākā aspektā. Psiholoģijā pastāv vairākas konflikta izpētes pieejas gan filozofiski-sociālās tradīcijās, gan psiholoģiskās, kuras, savukārt, iedalās intrapsiholoģikās interpretācijas, situacionālās pieejas un kognitīvās pieejas metodēs.
Konflikts kā jēdziens tika ieviests salīdzinoši vēlu, tā 1901.gadā izdotajā trīssējumu izdevumā “Filozofijas un psiholoģijas vārdnīcā” (Dictionary of Philosophy and Psychology) Dž.Boldvina (James Mark Baldwin 1861-1934) redakcijā, bija minēts tikai jēdziens “likumu konflikts”.
Jēdziens “konflikts” cēlies no latīņu valodas conflictus – “sadursme”, un praktiski neizmainītā veidā ieviests citās valodās (conflict – angļu, konflikt – vācu, conflit – franču val.).[2]
Konflikts izpaužas kā bipolāra parādība – divu sākumu pretstatījums, pušu aktivitāte, kas vērsta uz pretrunu pārvarēšanu, pie tam, konflikta puses uzstājas kā subjekti. [13]
Angļu sociologs A.Gidenss (Anthony Giddens) apraksta konfliktu kā reālu cīņu starp darbojošamies cilvēkiem un grupām, neatkarīgi no tā, kādi ir šīs cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra no konfliktējošajām pusēm. [4]
Konfliktoloģija – zinātne par konfliktiem, - zināšanu sistēma par likumsakarībām, izpausmju mehānismiem un konflikta attīstību, kā arī par to vadīšanas principiem un tehnoloģijām.[13]
Konfliktoloģija ir visjaunākais zinātnes virziens, kas izveidojies no dažādu zinātņu jomām, it sevišķi no socioloģijas un psiholoģijas zinātnēm.
Kā patstāvīga socioloģijas nozare, konfliktoloģija noformējās 20.gs. 50-tajos gados un saistās ar vācu sociologa R.Darendorfa (R.Dahrendorf) darbu “Sociālās klases un individuālās sabiedrības klašu konflikti”(1957.) un amerikāņu zinātnieka L.Kozera (Lewis A.Coser) darbu “Sociālā konflikta funkcijas”(1956.). Šie zinātnieki tiek uzskatīti par mūsdienu konfliktoloģijas klasiķiem, kuru idejas kļuva par konceptuālo pamatu mūsdienu
konflikta paradigmai. R.Darendorfs pārstāv konflikta dialektisko teoriju pēc K.Marksa (Karl Marx) tendencēm, bet L.Kozers – konflikta funkcionālisma ideju pēc G.Zimmela (Georg Simmel).

…