NOBEIGUMS
Analizējot diplomdarba izstrādes gaitā iegūto informāciju secināju, ka:
1. Sporta literatūrā teikts, ka fiziskā aktivitāte veicina efektīvāku asinsriti visās ķermeņa daļās, ieskaitot smadzenes, un tas savukārt attīsta prāta asumu. Lai gan īsti precīzi vēl nav noskaidrota saistība starp sporta nodarbībām un labām intelektuālajām spējām. Taču, daudzi autori ir noskaidrojuši, ka fiziskie vingrinājumi ir svarīgs faktors, no kura atkarīgas intelektuālās spējas.
2. Iegūtie rezultāti un matemātiskās statistikas aprēķini liecina, ka skolēni, kas nodarbojas ar sportu ir tik pat sekmīgi un intelektuāli attīstīti kā pārējie skolēni, vienīgi atzīmes sportā viņiem ir vidēji par 1,5 ballēm augstāka kā pārējiem skolēniem un šī atšķirība ir statiski ticama. IQ testā, 4 atzīmju summā eksaktajos priekšmetos, 4 atzīmju summā humanitārajos priekšmetos un vecāku izglītības līmeņa vidējie rezultāti ir ļoti līdzīgi un mazās atšķirības grupu vidējos rezultātos nav statiski ticamas.
3. Eksperimentālajā grupā intelektuālā testa rezultātiem ticama korelācija ir trīs gadījumos. Vislielākais korelācijas koeficents ir starp IQ un atzīmi sportā, kur r=0,821. Kontroles grupā korelācijas koeficents starp IQ un atzīmi sportā ir r=0,809. Tātad, jo labāka skolēnam atzīme sportā, jo lielāks arī viņa intelektuālais koeficents. Šie rezultāti ir ļoti līdzīgi abās grupās. Un arī šajā gadījumā varam izdarīt secinājumu, ka sporta nodarbības veicina intelektuālo attīstību. Skolēnu vecumam un treniņu stāžam nav būtiskas saistības ar citām pētāmajām pazīmēm, jo korelācijas koeficenti ir mazāki par kritiskajām vērtībām. Eksperimentālajā grupā treniņu biežumam ticama korelācija ir ar vecāku izglītību, lai gan korelācija ir vāja. Šeit var izdarīt tādu pieņēmumu, ka jo izglītotāki vecāki, jo vairāk skolēni apzinās sporta pozitīvo ietekmi un biežāk apmeklē sporta treniņus.
Atzīmei sportā ir cieša korelācija ar atzīmēm eksaktajos un humanitārajos priekšmetos, kur koeficenti ir attiecīgi r=0,686 un r=0,723.…