Cilvēks dzīvo sabiedrībā, līdz ar to nevar iztikt bez kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem.
Saskarsmes prasmes ir daļa no dzīves prasmēm. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīcijas dzīves prasmes ir – „spēja adaptīvi un pozitīvi tikt galā ar ikdienas dzīves izvirzītajām prasībām”(PVO,1993).
Dzīves prasmes nosacīti var iedalīt četrās grupās:
prasmes, kas veicina sevis iepazīšanu, pašapziņu, pašvērtējumu;
prasmes, kas veicina saskarsmi (uz savstarpējām attiecībām balstītu garīgu saskari: dzīvot kopā, sadzīvot) un sazināšanos (informācijas apmaiņu starp personām) ar citiem cilvēkiem;
prasmes, kas veicina sadarbību (saskaņotu darbību, vajadzības gadījumā citam citu atbalstot un palīdzot) ar citiem cilvēkiem;
prasmes spriest, pieņemt lēmumus un risināt problēmas [9; 6].
Dzīves prasmju kodols ir sociālās prasmes, ko veido komunikatīvās un organizatoriskās prasmes. Plašāk darbā tiks aplūkotas komunikatīvās jeb saskarsmes prasmes.
I. Bluka un I. M. Rubana darbā „Dzīves prasmju apguve skolā” raksturo saskarsmes prasmes:
Saskarsmes prasmes ir cilvēka spēja gan verbāli, gan neverbāli sazināties atbilstoši pieņemtajām uzvedības normām sabiedrībā un atbilstoši situācijai. Tas nozīmē gatavību skaidri izteikt savu viedokli un vēlmes, paust savas vajadzības. Saskarsmes prasmes nepieciešamas arī lai lūgtu atbalstu un palīdzību situācijās, kad tas ir nepieciešams. Efektīva komunikācija atvieglo sadarbību un palīdz sasniegt mērķi.
Saskarsmes prasmes palīdz pozitīvi uztvert līdzcilvēkus. Tas nozīmē gatavību veidot draudzīgas attiecības, kam ir liela nozīme garīgās (psihiskās) veselības saglabāšanā un sociālās labklājības veicināšanā. Saskarsmes prasme nozīmē labu attiecību uzturēšanu ģimenē un konstruktīvu savstarpējo attiecību veidošanu draugu un līdzcilvēku kolektīvā [9; 7 - 8].
Veidojoties pusaudža attiecībām ar citiem cilvēkiem, tiek apgūtas saskarsmes prasmes. Un savukārt, apgūstot saskarsmes prasmes, veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem un vide, kurā pusaudzis dzīvo [2;20].
Saskarsmes prasmes ir nepieciešamas, lai cilvēks prastu darboties, sadarbojoties ar citiem cilvēkiem, izmantot savu pieredzi un iegūt jaunu pieredzi, apzinātos atbildību par sevi un savu saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Tas ir jo īpaši svarīgi, ja domājam par pusaudžiem. Viņi pamazām ieiet pieaugušo pasaulē un apgūst nepieciešamās saskarsmes prasmes [2;22].
Viena no iespējām, kur pusaudži var apgūt saskarsmes prasmes, ir pusaudžu un jauniešu centri. Šeit pusaudžiem ir iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku, apmeklēt dažādus izklaides un izglītojošos pasākumus, spēlēt dažādas galda spēles, biljardu, lasīt jaunāko presi, kā arī iepazīties vienam ar otru un iegūt jaunus draugus.
Darbojoties Jauniešu Atvērtajā Centrā, tika novērots, ka daudziem pusaudžiem ir problēmas konstruktīvu attiecību veidošanā ar vienaudžiem.
Problēmas definējums: daudzi pusaudži neprot kontaktēties ar vienaudžiem konstruktīvi, jo neviens viņiem to nav mācījis. Pusaudžu attiecībās valda agresivitāte, vienaldzība, pakļaušanās stiprākajam, pazemošana. Daudzi pusaudži neprot iepazīties ar vienaudžiem, ir nedroši un svārstīgi savā uzvedībā, līdz ar to tiek atraidīti no vienaudžu puses.
Sociālais pedagogs ir tas speciālists, kurš var palīdzēt pusaudžiem veidot konstruktīvas attiecības ar vienaudžiem.
Problēmas izpētē par pamatu ņemtas Plaudes I., Rudņickas Z., Bēniša L., Balsona M., Plotnieka I., Svences G., Reņģes V., Suhomļinska V. u.c. pedagogu un psihologu atziņas.
Pētījuma objekts: pusaudžu saskarsmes prasmes.
Pētījuma priekšmets: sociālpedagoģiskais darbs saskarsmes prasmju veidošanā.
Pētījuma mērķis: pusaudžu saskarsmes prasmju veidošanas iespēju izpēte un korekcijas programmas izstrāde.…
