Jauniešu spēju iekļauties sabiedrībā notiekošos procesos, viņu garīgo kultūru ietekmē ģimenes tradīcijas, vērtību orientācija, bet it sevišķi izglītība. Latvijā jauniešus nosacīti var sadalīt vairākās grupās. Liela daļa jauniešu savus turpmākās izaugsmes un labklājības plānus saista ar izglītības ieguvi. Turpretī daļa pusaudžu pārtrauc mācības, neiegūstot pat pamatizglītību, vai arī neturpina mācības pēc obligātās pamatskolas beigšanas. Katrs izglītības pakāpes posms ir nozīmīgs un svarīgs topošās jaunatnes potenciālā attīstībā. Tieši vidējā izglītība nodrošina pamatu, uz kura balstoties jauniešiem būtu iespējas sevi izglītot tālāk, attīstot savas spējas un prasmes, vieglāk atrast vietu darba tirgū. Turpretī jauniešiem, kuriem ir zems izglītības līmenis, atrast savu vietu sabiedrībā ir grūtāk, viņi biežāk nonāk saskarsmē ar likumpārkāpējiem, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietotājiem. [6; 30]
Austrāliešu pedagogs M. Balsons uzskata, ka mūsdienās stāvokli sarežģī daudzi tūkstoši jaunieši, kuri ir bezdarbnieki un jūt, ka viņus atraida skola, sabiedrība, ekonomika vai viņu pašu mājas. Šo iemeslu dēļ jaunieši vēršas pret sabiedrību un tiecas atriebties tās locekļiem. Skolotājiem jāmeklē veidi, lai bērni skolā iegūtu nozīmīgu un vispusīgu pieredzi, kas būtu pretrunā ar skolēnu pilnīgo neticību savām spējām, ar viņu nevērtības izjūtu un negatīvo priekšstatu pašiem par sevi. [3 ; 67]
Mūsdienās katram jaunietim ir tiesības izvēlēties sev piemērotu izglītības iestādi, kas apmierinātu viņa vajadzības un vēlmes. Vakara ( maiņu) vidusskolas ir to izglītības iestāžu vidū, kur jaunieši var iegūt izglītību un rast pedagogu atbalstu savu problēmu risināšanai. Par to, ka cilvēki tiecas pēc izglītības, liecina vakara ( maiņu ) vidusskolu statistika.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem statistikas datiem, 2004./2005.m.g. Latvijā mācības tika uzsāktas: 1026 (1044 - 2003./04.m.g.) vispārizglītojošajās izglītības iestādēs un speciālajās skolās, t.sk.: 34 vakara (maiņu) vidusskolās.
Vispārizglītojošajās (dienas) un speciālajās izglītības iestādēs 2004./05.m.g. mācības uzsāka: 300667 izglītojamie, no tiem
10.-12. klasēs - 57701, t.sk. 10.klasē 20529 (21016-2003./04.m.g.)
12.klasē 17455 (14309 – 2003./04. m.g)
Vispārizglītojošajās vakara izglītības iestādēs mācības uzsāka 14966 izglītojamie (14869 – 2003./04.m.g.). [ 23 ]…