Sociālpedagoģiskā darbība ar bērniem, kuri mācās mājas apmācībā

Daudzi vecāki nepievērš bērniem tik nepieciešamo uzmanību, un viņi jūtas pamesti, nevienam nevajadzīgi. Visvairāk vecāku nevērību izjūt bērni, kuriem ir kādi funkcionāli traucējumi, jo šādiem bērniem nepieciešama īpaša uzmanība un rūpes. Viņi ir ļoti jūtīgi un iekļaušanās sociālajā vidē šiem bērniem sagādā problēmas, viņus bieži apsmej, izmēda, nepieņem draugu lokā, ar viņiem nevēlas būt kopā viņu vienaudži un citi bērni. Reizēm jāsastopas arī ar pedagogu negatīvu attieksmi un pat nicinājumu. “Ja mēs tiešām esam ieinteresēti, lai mūsu sabiedrība tuvotos tās demokrātiskajam ideālam, jācenšas izkļūt cauri klišejām un vārdu plūdiem, kas veido sabiedrības fasādi. Jāmēģina saskatīt, kā sabiedrība funkcionē faktiski.” (11., 80. lpp.)
Mūsu sabiedrības pamatā ir konkurence par labklājību šajā pasaulē - izglītību, darbu, mājokļiem un sociālo stāvokli. Tās ideja balstās uz to, ka citi uzvar, bet citi zaudē, faktiski tā ir cīņa par eksistenci un ir kļuvusi par sabiedrības struktūras daļu. Visgrūtāk no sociālā viedokļa veicas tiem, kuri uz piedalīšanos konkurencē reaģē negatīvi un, kuriem piemīt kāds funkcionāls traucējums – fizisks, garīgs vai sociāls. Mūsu sabiedrība ir radīta veselajiem, no kuriem pēc tās ieskatiem gūstams vislielākais labums, nevis tiem, kam nepieciešama palīdzība un īpaša aprūpe. Sabiedrība vispirms un galvenokārt iegulda līdzekļus tajos sabiedrības locekļos, no kuriem pēc tās ieskatiem sagaidāms labums. “Stiprākais un apkārtnei vislabāk piemērotais izdzīvo un reproducē sevi, kas rezultātā nosaka attīstību uz arvien augstākām sabiedrības formām.…