Maģistra darbs: Sociālās vides ietekme uz jaunāko pusaudžu vecuma agresivitātes veidošanos.
Darbs sastāv no: ievada, 2.nodaļām, apakšnodaļām, paragrāfiem, secinājumiem, literatūras saraksta un pielikumiem.
Pētījuma mērķis: izpētīt pusaudžu agresija sociālajā vidē.
Pētījuma objekts: jaunākā pusaudžu vecuma bērni.
Pētījuma priekšmets: pusaudžu agresija sociālajā vidē.
Pētījuma metodes:
1.Teorētiskā metode – pedagoģiskās un psiholoģiskās, sociālās literatūras analīze.
2.Empīriskās metodes – novērojumi, anketa, testi.
Darbā: 1.nodaļā:
Apskatīta sociālā vide un tās ietekme uz pusaudžu agresiju. Agresijas jēdziena un vispārīgais raksturojums, kā arī agresijas īpatnības un izcelsme pusaudžu vecumā. Apskatīta trauksme, kā viens no agresijas cēloņa veidiem.
2.nodaļa:
Veidota kā praktiskā daļa, kurā veikta pusaudžu personības agresijas analīze, izklāstīta pētījuma organizēšanas gaita, metodes un rezultātu analīze.
Pētījuma praktiskā nozīme:
Apkopotais materiāls un pētījuma rezultāti var būt noderīgi vecākiem, skolotajiem, sociālajiem darbiniekiem saskarsmē ar pusaudžiem.
Mūsdienu sabiedrībā vides jēdziens tiek pielietots daudz plašāk, nekā attiecinot to vienīgi uz bioloģiskajiem procesiem. Jēdziens “vide” iegūst arvien jaunu piepildījumu, paplašinās šī jēdziena būtība. Saistot vides jēdzienu ne tikai ar ekoloģiskajām dabas katastrofām, cilvēki ir nonākuši pie atziņas, ka ir arī cilvēka un sabiedrības ekoloģija.
Agresija, pēc autora domām, mūsdienās ir ļoti aktuāla tēma, kurai būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības. Mūsdienās sabiedrība ir kļuvusi daudz cietsirdīgāka. Bērni ir kļūst agresīvāki un trauksmaināki. Skaidrs, ka agresijas iemesli var būt dažādi, teorijas, kuras tālāk tiks apskatītas, to parādīs. Taču neatkarīgi no tā, kādu viedokli pārstāv attiecīgās teorijas radītāji, visi atzīst, ka ģimenes, draugu, sociālās vides ietekme uz cilvēka trauksmes un agresijas līmeni ir nenoliedzama. Sociālā vides ietekme uz cilvēka agresijas līmeni ir nenoliedzama, savukārt trauksme var būt cēlonis agresijai.
Mūsu ikdienas situācijā, kad sabiedrībā un apkārtnē viss tik strauji mainās, par ikdienišķu parādību ir kļuvusi spriedze, frustrācija, trauksme un depresija. Šāda veida “kokteili” ir grūti izturēt pat pieaugušam cilvēkam, kur nu vēl bērnam, kas pasauli jau tāpat uztver daudz emocionālāk un saasinātāk. Šādās situācijās pieaugušo pasaulei ir jānāk talkā bērnu pasaulei, bet ko darīt, ja pieaugušie to nedara, vai gluži pretēji vēl papildina no ārpasaules nākošo spriedzi un trauksmi ar iekšēju trauksmi un nedrošību bērnā pašā.
Saasinoties šīm problēmām, jāatzīst, ka stress, trauksme, vardarbība un agresivitāte ir vienas no nopietnākajām problēmām ar ko šodien saskaras mūsu cilvēce. Mums jārod atbildes uz jautājumiem: Kāpēc pusaudži rīkojas agresīvi, kas viņus satrauc, ko viņi domā, kādi ir viņu uzvedības un darbības paraugi? Kas ir jādara, lai novērstu destruktīvu uzvedību?
Pusaudži izceļas ar savu skaļumu, trauksmainību, kas, protams, ir atkarīgs no katra fiziskās un psihiskās attīstības īpatnībām un rakstura iezīmēm. Tāpēc rodas jautājums, kas ietekmē pusaudžu agresijas rašanos, cik tā ir atkarīga no individuālajām īpatnībām, cik no vecuma īpatnībām, cik no apkārtējās vides ietekmes? To, ka trauksme, bailes, nemiers ik dienas mājo mums līdzās un mēs to jau uzskatām par normālu dzīves parādību, mēs redzam ne tikai uz ielas, mūsu valsts politikā, bet arī televīzijā, ko stundām ilgi skatās lielākā daļa bērnu.
Tas ir vecums, kad bērns aiziet no mājām, lai sagatavotu sevi dzīvei sabiedrībā, iemācot sadzīvot, kontaktēties, dibināt dažādu līmeņu attiecības, iemācoties dzīvot saskaņā ar apkārtējo vidi, sabiedrību un tās izvirzītajām prasībām. Līdz ar to pusaudži pieprasa arī adekvātu izturēšanos pret sevi vairs ne kā pret bērnu, bet pret pieaugušo, ko bieži pieaugušie nepamana.…
