IEVADS
Mūsdienās laikam vairs nav palikusi neviena dzīves darbības joma, kura attīstītos, neizmantojot jaunās tehnoloģijas. Arvien grūtāk iedomāties mūsdienu dzīvi bez datora, interneta u.c. jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām.
Līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību cilvēce ir uzkrāvusi sev jaunu lāstu atkarību no mobilajiem sakariem, datoriem un citas tehnikas. Nelielās devās mēs gandrīz katrs sirgstam ar kādu no šīm atkarībām, acīmredzot tā ir nodeva laikmetam.
Latvijā pēdējo gadu laikā datora lietotāju skaits pusaudžu vidū strauji pieaug, jo pieaug izklaides pasākumu piedāvājums, kuros izmantotas jaunās tehnoloģijas: spēļu automāti, datorspēles, videospēles u.c. Lietot datoru, internetu, prast strādāt ar programmām ir zināmas vērtības pusaudžu vidē. Tas ir prestiži, mūsdienīgi, savā veidā pat parāda piederību noteiktai grupai, kurā vērtība ir šādas prasmes. Tas vairo pašapziņu, ļauj ieņemt pievilcīgu sociālo lomu. Tā ir pozitīvā puse, taču pārmērīga aizraušanās ar datoru, līdzīgi kā alkohols un narkotikas, var radīt atkarību.
Atkarība pasaules praksē tiek definēta ka slimība. Datoratkarība tiek aktualizēta pēdējos gadus, tomēr ne visi to uztver nopietni. Speciālisti datoratkarību iedala četros veidos: interneta atkarība, datorspēļu atkarība, virtuālā diskusija jeb „čatošana”, kibersekss, pornogrāfijas lappušu aplūkošana [21]. Datoratkarība var skart gan jauniešus, gan vecākus cilvēkus, gan meitenes, gan puišus no dažādiem sociālajiem slaņiem.
Speciālisti uzskata, ka datoratkarība ir izplatījusies līdz ar interneta attīstību. Visbiežāk datoratkarību saista ar vēlmi sevi identificēt ar kādu citu personu. Internets parasti saista tos cilvēkus, kuriem ir lielākas problēmas savstarpējā komunikācijā [4] Tieši virtuālajā pasaulē viņi var paslēpt to, kā izskatās, cik veci viņi ir un galu galā, kāds ir viņu dzimums, tādējādi iegūstot sev jaunās personības.
Interneta atkarība aizsākās 1995.gadā, kad psihiatrs vārdā Ivans Goldenbergs (Ivan Goldenberg, psihiatrs un klīniskais psihofarmakologs Ņujorkas nacionālās Mentālās veselības institūtā) pieminēja terminu interneta atkarība, kā arī nosauca internetatkarības simptomus un sāka veidot palīdzības grupu internetatkarīgiem.
Kimberlija Janga (Kimberly Young, Pitsburgas universitātes profesora asistente) 1995.gadā atvēra interneta atkarības centru (Center of On-line Addition).
1999.gadā Amerikas Psihologu asociācijas sanāksmē Deivids Grīnfelds (David Greenfild, amerikāņu terapeits) norādīja uz jau pastāvošajām problēmām ģimenes dzīvē, kuras skar pusaudžus, saistot to ar pārmērīgu datora lietošanu un atzina, ka apmēram 11 miljoni cilvēku visā pasaulē ir internetatkarīgi [11]
Pēdējā laikā arī Latvijas sabiedrība sākusi pievērst uzmanību šīs problēmas aktualitātei – publikācijas laikrakstos, kas pauž dažādu speciālistu viedokļus. 2003.gadā Latvijā notika pirmā Rīgas pilsētas konference, kuru organizēja Latvijas Narkomānijas centrs (tagad Rīgas Atkarības profilakses centrs) par tēmu „Azartspēļu un jauno tehnoloģiju atkarība. Problēmas un risinājumi.”
2008.gadā tika veikts atkārtots pētījums „Drošāks internets bērnu un jauniešu vidū” un būtiskākie pētījumā iegūtie rezultāti:
• 90% bērnu un jauniešu lieto internetu.
• 63% bērnu (7-13 g.v.) un 83% jauniešu (14-18 g.v.) internetu lieto katru dienu
• 75% bērnu un jauniešu uzskata, ka internets nerada nekādus apdraudējumus [6].
Datora un interneta lietotāju skaits turpina augt, tas ir neatgriezenisks process. Par interneta lietotāju skaita pieaugumu liecina Latvijas interneta asociācijas statistikas dati, kuri tiek atspoguļoti 1.attēlā.
…
