Pasaulē vardarbību pret bērnu kā problēmu sabiedrība sāka apzināties tikai 19.gadsimtā. 1977. gadā tika izveidota pirmā Starptautiskā biedrība vardarbības pret bērnu novēršanā.
Arvien biežāk masu mēdijos izskan ziņa par kārtējo vardarbības upuri –bērnu. Vardarbība ir pastāvējusi un pastāvēs vienmēr, pilnībā to izskaust nebūs iespējams, bet sabiedrībai un valstij ir jācīnās, lai vardarbības upuru skaits būtu mazāks. Statistikas dati apstiprina to, ka palielinās bērnu skaits, kuri kļūst par vardarbības upuriem. Īpašo uzdevumu ministrija bērnu un ģimenes lietās sekretariāts regulāri saņem iesniegumus par vardarbību ģimenēs, bērnu aprūpes, audzināšanas un izglītības iestādēs. Jaunākā informācija liecina par to, ka pieaug noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušo bērnu skaits.
Mana diplomdarba tēma ir “ Sociālā pedagoga loma darbā ar vardarbībā cietušajiem bērniem.” Vardarbība ir plaši izplatīta mūsu sabiedrībā, tā tiek vērsta pret visiem sabiedrības locekļiem, tai skaitā arī pret bērniem. 2003. gadā no cietsirdīgas vardarbības ir cietuši 150 bērnu. [ 18. ] Bērni ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa, tādēļ, manuprāt, ir nepieciešams informēt sabiedrību un izglītot to, lai mazinātu vardarbības upuru –bērnu skaitu.
Sociālā pedagoga loma ir iniciators –problēmas konstatētājs (ziņot, aktualizēt), informators, aizstāvis, izglītotājs, atbalstītājs.
Kompetence ir konstatēt problēmu –pamanīt vardarbības pret bērnu pazīmes un zināt, kā attiecīgajā situācijā rīkoties, jāziņo par šīm aizdomām policijai. Uzdevums nav iedziļināties notikumu detaļās un veikt izmeklēšanu. [ 18. ] Sociālajam pedagogam jābūt bērna –vardarbības upura atbalsta personai skolā vai bērnu dārzā, izprotot bērna īpašās vajadzības šai laikā.
Neaizvietojama loma risinot ar vardarbību saistītās problēmas ir pedagogiem, vecākiem, kā arī ikvienam no mums. Vardarbībai ir dziļas emocionālas, fiziskas un sociālas sekas. Tās ietekmē cilvēka turpmāko dzīvi gan sabiedriskajā, gan profesionālajā sfērā.
Pētījuma objekts: Vardarbības problēma pret bērnu.
Pētījuma priekšmets: Vardarbības problēma, sociālā pedagoga loma problēmas risināšanas procesā.
Pētījuma mērķis: Izpētīt vardarbības cēloņus pret bērniem, bērnu nama bērniem.
Pētījuma hipotēze: Ja sociālais pedagogs izprot vardarbības cēloņu un seku likumsakarība, tad iespējama profesionāla sadarbība ar vardarbībā cietušajiem bērniem.
Pētījuma uzdevumi:
1.Izpētīt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru par vardarbības problēmu tās cēloņiem un veidiem.
2.Diagnosticēt bērnu un audzinātāju attieksmi pret vardarbību sabiedrībā
3.Noteikt sociālā pedagoga lomu vardarbības problēmas risināšana.
4.Apkopot secinājumus
Pētījuma bāze: Liepājas bērnu nama pusaudžu vecuma bērni.
Pētījuma metodes:
1.Teorētiskās pētījuma metodes.
2.Empīriskā pētījuma metode ( novērošana, aptauja )
Darbā izmantotas:
Pedagogu: M. Glazunova, J. Glazunova, G, Štinova, B. Gjakunova,
psihologu: Z. Freida, K. Leonharda, A. Kavaļova, A. Ličko atziņas.
Darba praktiskā vērtība ir tā, ka apkopota informācija par vardarbības problēmu pret bērniem, to cēloņiem un sekām, vardarbības veidiem un to raksturojums. Sociālā pedagoga funkcijas un rehabilitācijas pasākumi ar vardarbībā cietušajiem bērniem.
Darba struktūru veido ievads, 4. nodaļas ar 5 apakšnodaļām, secinājumi, literatūras saraksts, anotācijas un pielikumi.
1. Vardarbība pret bērnu statistika Latvijā
Vardarbība pret bērnu ietekmē cietušo ne vien fiziski, bet arī psiholoģiski. Bērna uztverē šāds nodarījums ir kaut kas pretdabisks, apkaunojošs un slēpjams. Kā atzīst psihologi un bērnu tiesību speciālisti –izmeklēšanas laikā cietušie tiek traumēti atkārtoti, lai izvairītos no turpmākās pratināšanas, viņi mēdz mainīt liecības, atsauc iesniegumus un melo. [ 19. ]
Statistikas dati par vardarbību pret bērniem ģimenē netiek atsevišķi apkopoti, tādēļ ieskatu šajā problēmā var gūt no pētījuma „Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte”, ko 2003.gadā pasūtīja Īpašo uzdevumu ministrija bērnu un ģimenes lietās sekretariāts. Pētījuma rezultāti rāda, ka kopumā 70% no aptaujātajiem 5. un 9. klases skolēniem norāda, ka viņi necieš no emocionālās vai fiziskās vardarbības ģimenē. Viņu ģimenē pārsvarā ir pozitīvas vai vismaz neitrālas bērnu un vecāku attiecības. Tomēr 30% no aptaujātajiem skolēniem uzrādīja, ka viņi cieš no emocionālās un/vai fiziskās vardarbības ģimenē (26% no aptaujātajiem skolēniem uzrādīja, ka cieš no emocionālās vardarbības ģimenē, 14,5% uzrādīja, ka cieš no fiziskās vardarbības ģimenē). 6,5% skolēnu uzradīja, ka viņi cieš no seksuālās vardarbības ģimenē vai ārpus tās. Skolēni, kuri cieš no vardarbības ģimenē, biežāk uzrāda, ka kāds ģimenē pārmērīgi daudz lieto alkoholu. Pētījuma datu analīze norāda arī saistību starp skolēnu uzrādīto vardarbību ģimenē un viņu ģimenes materiālās labklājības novērtējumiem.
…
