Sociālā darbinieka resursi un metodes darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Diplomdarba tēma - sociālā darbinieka resursi un metodes darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Ir cilvēki ar dažādām invaliditātēm, ar sensoriem jeb redzes traucējumiem, dzirdes un valodas traucējumiem, kustību traucējumiem un garīgās attīstības traucējumiem. Tie ir cilvēki ar speciālām vajadzībām, Kuriem vajadzīgi sociālie pakalpojumiem, kas novērstu diskrimināciju viņu statusa dēļ un uzlabotu šo cilvēku “dzīves kvalitāti”.
“Dzīves kvalitāte” ietver sevī iespēju veidot savu dzīvi saskaņā ar saviem sapņiem, dzīvot bez negatīvām ietekmēm, būt pārtikušam, lai būtu labas attiecības ar citiem, lai būtu iespēja mācīties un pilnveidot sevi.

Šo tēmu autore izvēlējās tāpēc, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no mazaiszsargātākajām grupām un šiem cilvēkiem ir īpaši grūti aizstāvēt savas tiesības un intereses. Mūsdienās aiz vien vairāk tiek domāts un runāts par to kā pēc iespējas labāk uzlabot, cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, dzīves kvalitāti. Ir svarīgi, lai šiem cilvēkiem būtu pēc iespējas lielākas iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgi sociāli funkcionēt.

Autore diplomdarbā apskata, kāds ir jēdziena, garīgās attīstības traucējumi, skaidrojums. Autore apskata kādos līmeņos tiek iedalīta garīgā atpalicība un kādas ir garīgās atpalicības formas (oligofrēnija, demence).
Diplomdarbā tiek apskatīts, kas dzīves kvalitāte un kādi ir sociālā darbinieka resursi un metodes darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Tiek apskatītas pastāvošās aprūpes formas (ilgstošās aprūpes iestādes (pansionāti), grupu mājas jeb grupu dzīvokļi un dienas centri cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem) darbā ar šiem cilvēkiem, kādi ir sociālā darbinieka resursi un metodes katrā no šīm aprūpes formām un kā tās uzlabo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitāti.…