Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:406654
 
Vērtējums:
Publicēts: 17.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 35 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    7
1.  Patstāvības veidošanas jaunākajā skolas vecumā    7
1.1.  Patstāvība    7-9
1.2.  Individuāli psiholoģiskas īpatnības jaunākajā skolas vecumā (7-11 gadi)    9
2.  Skolēnu patstāvības sekmēšana pedagoģiskajā procesā    11
2.1.  Patstāvības audzināšana vēsturiskā skatījumā    11
2.2.  Brīvības, atbildības un patstāvības principi mūsdienu audzināšanā    15
2.3.  Marija Montesori – “Palīdzi man izdarīt pašām”    17
3.  Klasvadības funkcijas un struktūra    21
3.1.  Klasvadības vispārējs raksturojums    21
3.2.  Bihevioristiskā pieeja klasvadībā    24
3.3.  Demokratiskā pieeja klasvadībā    27
3.4.  Humānistiskā pieeja klasvadībā    32
4.  Empīriskais pētījums - Klases audzinātāju intervija un rezultātu interpretācija    36
  Secinājumi    43
  Izmantotā literatūra un informācijas avoti    44
  Pielikumi    46
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Mūsdienā skolotāji sastopās ar tādu problēmu ka skolēnu patstāvība. Daži skolēni ir ļoti patstāvīgi, bet ir arī tādi, kuri nevar paveikt nevienu darbību bez skolotājas priekšā teikšanas. Tāpēc skolotājiem ir jādomā par to, ka sekmēt skolotāju patstāvību, kādi audzināšanas metodi visefektīvāk palīdz sekmēt patstāvību. Sekmēt skolēnu patstāvību vajag netiešā veidā, lai skolēns nebūtu apgrūtināts. Savam bakalaura darbām izvēlējos tematu „Skolēnu patstāvības sekmēšana klasvadībā sākumskolā“, jo gribu pēc iespējas vairāk uzzināt ar kādiem audzināšanas darba paņēmieni mūsdienu klases audzinātāji sekmē skolēnu patstāvību. Savā darbā izzināšu patstāvības terminu, ka rodas patstāvība, no kā ir atkarīga patstāvība, ka arī Marijas Montesori audzināšanas specifiku un metodes.
Klases audzinātājs skolā pildā ļoti svarīgas un atbildīgas funkcijas. Viņš organizē audzināšanas darbu klasē, ir skolēnu padomdevējs un apvieno skolotāju, kā arī vecāku un sabiedrības audzināšanas darba pūliņus.
Klases audzinātājam tāpat ka citiem priekšmetu skolotājiem ir savi pienākumi un tiesības. Strādājot ar saviem audzēkņiem klases audzinātājai ir jāpilda savus pienākumus - iepazīstināt audzēkņus ar iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, viņu pienākumiem un tiesībām un sniegt audzēkņiem nepieciešamo informāciju par aktualitātēm iestādes dzīvē. Rosināt audzēkņus iesaistīties audzēkņu pašpārvaldē un ārpusklases darbībā, veidot labvēlīgu vidi grupā audzēkņu personības attīstībai un izglītošanai, kopīgi organizējot grupas pasākumus un sekmējot grupas dalību iestādes pasākumos kā arī daudz ko citu.
Klases audzinātājiem ir vēl viens svārīgs darbības virziens - klasvadības pieeja. Klases audzinātājam vajag izvēlēties piemērotāku klasvadības pieeju - humanistiskā, demokratiskā vai bihevioristiskā, kura būtu piemērotākā audzināmājai klasei.
Pētījuma mērķi: izzināt skolēnu patstāvību sākumskolā, klases audzinātāju attieksmi pret skolēnu pātstāvību, audzināšanas paņēmienus skolēnu patstāvības sekmēšanai;
Pētījuma objekts: klasvadība sākumskolā;
Pētījuma priekšmets: jaunāko klašu skolēnu patstāvība;
Pētījuma uzdevumi:
• Izzināt jaunākā skolas vecuma bērnu patstāvības veidošanos;
• Pētīt klasvadības līdzekļus skolēnu patstāvības sekmēšanai sākumkolā;
• Izzināt klasvadības specifiku un strukturu;
• Noskaidrot ar kādiem audzināšanas paņēmieniem klases audzinātāji sekmē skolēnu patstāvību;
Hipotēze: klasvadības procesā sākumskolā skolēnu patstāvība tiek sekmēta, ja skolotāji ir humanistiskā vai demokratiskā pieeja klasvadībā;
Pētījuma metodes:
• Teorētiskās: literatūras analīze;
• Empīriskās: intervijas;
Pētījuma bāze: Rīgas vidusskola, 1-4 klases klases audzinātāji;
Bakalaura darba struktūra:
Savā darbā pirmajā daļā esmu apskatījusi Patstāvības veidošanas jaunākajā skolas vecumā, kurā apskatīju patstāvības terminu, bērnu individuāli psiholoģiskas īpatnības jaunākajā skolas vecumā, ka arī esmu sekmējusi pastāvības kriterijus.
Otrāja daļā esmu apskatījusi Skolēnu patstāvības sekmēšanu pedagoģiskājā procesā. Tajā aplūkoju patstāvības audzināšanu vēsturiskajā skatījumā un mūsdienās, ka arī Marijas Montesori audzināšanas teoriju. Galvenie informācijas avoti bija: Helēne Helminga - Montesori Pedagoģija, Gudjons H. - Pedagoģijas pamatatziņas, Мария Монтессори - Впитывающий разум ребёнка, Žukovs L. Pedagoģijas vēsture un citi.
Trešajā sadaļā aplūkoju klasvadības funkcijas un struktūru, trīs klasvadības pieejas: bihevioristisku, demokrātisku un humānistisku, salīdzināju kas viņiem ir kopīgs un atšķirīgs. Galvenie informācijas avoti bija: D.Nīmante – Klasvadība, Kopmane P., Petermane L. - Demokrātijas pieredze skolā, Boldirevs N. - Klases audzinātājs, Balsons M. - Kā izprast klases uzvedību un citi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties