Skola ir vieta, kur bērni gūst zināšanas, pieredzi, arī praksi, mācoties un līdzdarbojoties dažādās pašu skolēnu veidotās organizācijās, un viena no tādām organizācijām ir skolēnu pašpārvalde. Skolēna erudīciju mūsdienās vairs nenosaka tikai konkrētā mācību priekšmetā iegūtās zināšanas, bet arī tādas īpašības, kā prasmi uzņemties atbildību, prasmi uzstāties, paust, pamatot savu viedokli, prasmi organizēt pasākumus, prasmi sadarboties un uzticēties. Pastāv uzskats, ka tieši līdzdarbojoties skolēnu pašpārvaldē, skolēns gūst šo neatsveramo pieredzi, manuprāt, ļoti aktuālas īpašības mūsdienu cilvēkam - sabiedrības loceklim. Darba autors skolas gados ir līdzdarbojies skolēnu parlamentā, un novērojis, cik plaši tas paver durvis vispusīgai skolēna attīstībai. Skolēnu pašpārvalde varētu būt kā kompromisa tilts starp skolēniem un skolotājiem, administrāciju, kas ir viens no priekšnoteikumiem harmoniskas vides veidošanai skolā, kas savukārt ir nosacījums paša skolēna attīstībai.
Mūsdienu sabiedrība 21. gadsimtā saskaras ar lielām pārmaiņām. Globalizācijas ietekmei uz pasauli ir iespējami dažādi scenāriji, taču var teikt, ka tas paver iespēju jauniem izaicinājumiem. Valsts kā vienu no savas attīstības stūrakmeņiem ir definējusi izglītību, tās kvalitātes uzlabošanu. Akcents tiek likts uz jaunatni, tās atbildības vairošanu par procesiem valstī, kā arī Eiropā un pasaulē. Informācijas pārpilnības laikmetā ir būtiski spēt izvēlēties svarīgāko, sistematizēt un plānot. Nozīmīga loma šajā procesā ir efektīvai izglītības iestādes vadībai, kas, savukārt, var veidoties, iesaistot jauniešus plānošanas procesos jau skolā, īstenojot pašpārvaldes institūciju darbību dažādās izglītības pakāpēs.
Skolai, lai tā veiksmīgi darbotos, ir jābūt nepārtrauktā attīstībā. Tātad ir nepieciešama sadarbība starp visiem vadības līmeņiem, respektīvi, starp skolas vadību, skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Skolās tiek dibinātas skolas domes, pedagoģiskās padomes, vecāku padomes un skolēnu parlamenti (katrā skolā tie tiek dēvēti savādāk), katrai no šīm institūcijām ir tiesības piedalīties skolas darba vadīšanā, lēmumu pieņemšanā un skolas dzīves uzlabošanā. Katra no šīm institūcijām ir atbildīga par savas sfēras uzlabošanu skolas dzīvē. Skolēnu parlaments vairāk rūpējas, lai skolēniem būtu nodrošināti atbilstoši apstākļi mācību darbam, lai visiem būtu vienādas tiesības un rūpējas par to, lai notiktu sadarbība starp skolēniem un skolotājiem. Pedagoģiskās padomes rūpējas par skolotāju darba uzlabošanu. Taču kopā tām ir viens mērķis - skolas darba uzlabošana.
Maģistra darba temats: Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā.
Objekts: izglītības iestādes vadība.
Subjekts: skolēnu pašpārvaldes darbība.
Maģistra darba mērķis: pamatot skolēnu pašpārvaldes institūciju darbības teoriju un praksi izglītības iestādēs.
Maģistra darba uzdevumi:
1.Analizēt pašpārvaldes institūciju būtības, izveides un darbības pamatjautājumu atspoguļojumu skolvadības literatūrā.
2.Teorētiski pamatot efektīvas un demokrātiskas skolas vadību.
3.Raksturot pašpārvaldes institūciju darbību noteicošos faktorus izglītības iestādēs.…
