Mūsdienās, straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas tehnoloģijas laikmetā, arvien biežāk, tiek runāts par darba drošību un arodveselību, palielinās prasības veselīgas un drošas darba vides nodrošināšanai.
Ik gadu pasaulē miljoniem darbinieku cieš nelaimes gadījumos darbā, kuros viņi gūst dažāda smaguma ievainojumus - vieglus, smagus (ar pilnīgu darbspēju zaudēšanu vai bez tās) un nāvējošus. Ikviens nelaimes gadījums izraisa fiziskas un psiholoģiskas ciešanas, darbspēju zaudēšanu, uztraukumu un ciešanas cietušā ģimenē, kā arī ekonomiskās izmaksas uzņēmumam un sabiedrībai kopumā. Nelaimes gadījumi darbā padara darbinieku vai nu uz laiku, vai pavisam nespējīgu veikt savu darbu, līdz ar to nodarot kaitējumu cilvēkam un sabiedrībai kopumā.
Manuprāt, būtiski samazināt nelaimes gadījumu skaitu var pēc iespējas agrāk uzsākot, darba darītāju izglītošanu darba drošības un arodveselības jautājumos. Ir skaidrs, ka skolēns, kas šodien iegūst izglītību, pēc dažiem gadiem kļūs par kādas iestādes vai organizācijas darbinieku, tāpēc jau skolā, skolēnam jāiemācas organizēt drošu darba vidi. Mācības ir skolēna veicamais darbs, tātad skola ir skolēna darba vide. [29, 370] Tāpēc iemācoties organizēt drošu darba vidi skolā un apgūstot arodveselības iemaņas tiks saglabātas uzsākot darba gaitas.
Latvijā līdz šim valstiskā mērogā nav veikta statistiskā uzskaite par savainojumu, traumu un citu ārējo iedarbības seku izplatību, kuru dēļ cilvēkam nācies sniegt medicīnisko palīdzību…