Bakalaura darba tēmu “Šķiedru optikas izmantošanas tendences lokālajos datoru tīklos” es izvēlējos, jo šķiedru optikas nozare man likās saistoša un aktuāla. Tā kā iepriekš dzivē biju saskāries ar lokālo datortīklu (LAN) kabeļu instalāciju, tad izdomāju paplašināt savas zināšanas tieši par šķiedru optiku.
Tēma ir ļoti aktuāla, jo šķiedru optika LAN ir jauna tehnoloģija un tā ienāk LAN savu priekšrocību dēļ, kuras tā ir pierādījusi cita mēroga tīklos. Tiesa, LAN, atšķirībā no lielāku mērogu tīkliem, šķiedru optikai ir alternatīva, un tie ir vītie pāri, kas mūsdienās vēl spēj sniegt konkurētspējīgus risinājumus LAN.
Mans mērķis bija noskaidrot kādas ir šķiedru optikas izmantošanas tendences LAN. Mani uzdevumi bija izpētīt kā praktiski notiek signāla pārraide optiskajās šķiedrās un teorētiski izpētīt šķiedru optikas kā sistēmas un kā atsevišķu sastāvdaļu īpašības, darbību, priekšrocības, trūkumus.
Ievadā salīdzināšu LAN, Ethernet un optisko šķiedru attīstības vēsturi.
LAN aizsākumi meklējami 70-to gadu vidū, ko projektēja IBM. Tika izveidots tīkls un bija iespējams piekļūt gala ierīču datiem. Dati bija izvietoti kopējā vidē. Komerciālos lokālos datortīklus pirmā sāka veidot Datapoint Corporation 1977.gadā un tas bija lokālo datortīklu ēras sākums. To skaits sāka augt eksponenciāli. [14]
Ethernet vēstures aizsākums parasti tiek datēts ar 1972.gadu, kad tika izstrādāta koncepcija par nepieciešamo tīklu. Tajā laikā Xerox sabiedrības zinātniski pētnieciskajā centrā Palo Alto Research Center ritēja darbs pie pasaulē pirmā lāzerprintera. Šajā centrā bija izstrādāti arī pirmie personālie datori „Xerox Alto” ar grafisko lietotāja interfeisu un peles vadību. Bija nepieciešams tīkls, ar kura palīdzību jaunajiem datoriem vajadzētu spēt sadarboties ar jaudīgo printeri. Tīklam bija nepieciešams savienot lielu skaitu datoru un nodrošināt arī pietiekami lielu tā darbības ātrumu, lai apmierinātu jaunā lāzerprintera prasības. Uzprojektēt jauno tīklu tika uzdots Robertam Metkalfam, kurš arī bija PARC biedrs. Kā simbolisku Ethernet aizsākuma datumu tiek minēts 1973.gada 22.maijs, kad Roberts Metkalfs aizrakstīja dienesta vēstuli PARC vadībai par tīkla izstrādes potenciālu un prognozēja tā pakāpenisku izstrādi turpmāko dažu gadu laikā. Tajā tika minēts arī tas, ka jaunā tīkla izveide būs balstīta uz eksperimentiem, kas tika veikti 60-to gadu beigās Havaju salās ar nosaukumu „Aloha” Normana Abramsona vadībā. „Aloha” bija balstīta uz datu apmaiņu ar radiosakaru (kopīgu radiokanālu) tīkla palīdzību. Pirmsākumos PARC tīkls tika nosaukts par „the Alto Aloha Network”, bet savu Ethernet vārdu ieguva vēlāk, kad tīkls attaisnoja savas cerības un ar to jau plānoja savienot ne tikai „Xerox Alto” darbstacijas. Tīkla izveide notika aptuvenā laika posmā no 1973.–1975. gadam. 1974.gadā Roberts Metkalfs un viņa asistents Deivids Bogs bija jau izveidojuši Ethernet projektu "Draft Ethernet Overview". 1976.gadā R. Metkalfs un D. Bogs publicēja rakstu "Ethernet: Distributed Packet-Switching For Local Computer Networks.", kas iezīmē reālu Erhernet aizsākumu. PARC eksperimentālais tīkls „the Alto Aloha Network” sastāvēja no daudziem mezgliem, savienotiem ar 75 Ω koaksiālo kabeli un darbojās ar tolaik iespaidīgo ātrumu 2,94Mbit/s. Mehānisms, ar kuru darbstacija piekļuva videi, bija CSMA/CD – Carrier Sence Multiple Access with Collision Detection un kas arī tika aizgūta no Aloha un kas tiek izmantota arī mūsdienās. Iekārtām bija brīva piekļuve tīklam. Darbstacija kopējam kabelim piekļuva caur mezglu. Mezgli bija pievienoti kabelim ar piekļuves iekārtām. 1980.gadā tika publicēts pirmais Ethernet standarts „DIX”. To radīja pats Ethernet „tēvs” R. Metkalfs panākot sadarbību ar trim uzņēmumiem: DEC, Intel, and Xerox. Pilnveidot LAN tehnoloģijas un padarīt tās pieejamākas lietotājiem bija nākamā R. Matkalfa iniciatīva pēc aiziešanas no Xerox 1979.gadā. Jaunais standarts noteica 10Mbit/s Ethernet ātrumu.…
