Skaņu izrunas sekmēšanas pedagoģiskie paņēmieni agrīnajā bērnībā

Nekas bērnam nav tik svarīgs un viņa normālai attīstībai tik nozīmīgs kā emocionāla saikne ar pieaugušo. Valoda ir tikai šīs vecāku un bērna kontaktēšanās rezultāts. Taču arī tā attīsta un labvēlīgi ietekmē bērnu. Mazulis vēlas, lai vecāki viņu ne tikai fiziski noglāstītu, bet arī samīļotu ar mīļiem vārdiem. (Miltiņa, 2000,12)
“Pilnvērtīgai valodas attīstībai ir milzīga nozīme bērna intelektuālajā un personības attīstībā. Bērniem ar valodas traucējumiem ir ierobežotas iespējas kontaktēties ar līdzcilvēkiem, izprast citu cilvēku runu, saistīt to ar apkārtnē notiekošajiem procesiem, analizēt un izdarīt secinājumus par redzēto un dzirdēto. Līdz ar to bērnam var rasties mazvērtības komplekss. Mazulis sāk izvairīties no runāšanas, noslēdzoties sevī, kļūst bikls.Šādam stāvoklim ieilgstot, sākotnēji pilnīgi normāls bērns var sākst atpalikt savā psihiskajā attīstībā.“(Jelgavas bērnu poliklīnikas logopēde Ināra Gene) (Miltiņa, 2000,9)
Runājot par valodas nozīmi jāņem vērā, ka liela loma ir arī runai. Ikdienā runa palīdz cilvēkam sazināties ar pārējiem sabiedrības locekļiem, darīt viņiem zināmas savas ikdienas vajadzības, dalīties priekos un bēdās, saņemt informāciju no apkārtējiem un reaģēt uz to. Runa palīdz cilvēkam spert pirmos soļus pasaules izzināšanā (skola), saņemt vērtīgu zinātnisko informāciju (conferences, kongresi, lekcijas), uzzināt globālus politiskus notikumus (radio, televīzija), gūt vielu emocionālai un psiholoģiskai analīzei (teātra izrādes, filmas, dziesmas, raidlugas utt.). (Apele,1982,3)
Runas attīstīšana ir viens no intelektuālās attīstīšanas līdzekļiem. Tā nosaka arī vispārējo attīstību (domāšanu, jūtu pasaules vērtību orientāciju utt.). Bērni apgūst pasaules parādības, cilvēku savstarpējās attiecības. Viņi vēro un izsaka savu prieku, neizpratni, secinājumus. Norit sarežģīts process, jo katrai lietai, katrai likumsakarībai ir savs nosaukums. (Boša,1989,7).…