Sirreālisms izveidojās, balstoties uz austriešu neiropataloga Z. Freida atzinumiem par zemapziņas – cilvēka psihes dziļākā pamata – nozīmi cilvēka rakstura izpratnē. Tā pārstāvji – jaunie literāti – nodevās mēģinājumiem zīmējot, runājot vai arī ar citiem iespējamajiem līdzekļiem izpaust prāta nekontrolētās domas gaitu, bet dzejnieks A. Bretons, būdams arī ārsts un darbodamies psihiatriskajā slimnīcā, pierakstīja un analizēja slimnieku sapņus un halucinācijas. Visu šo eksperimentu mērķis bija atzīt par realitāti līdz tam ignorēto zemapziņas un sapņu pasauli, kā arī parādīt radošā procesa neatkarību no prāta secinājumiem. To visu savā manifestā deklarēja A. Bretons, mēģinot pierādīt, ka racionālisms, civilizācija un progress apslāpējuši iztēles aktivitāti un sirreālisma tuvākais uzdevums tāpēc esot tiktāl apzināt zemapziņas iedarbību, lai cilvēkā varētu rasties līdzsvars starp visām viņam piemītošajām spējām.
A. Bretona manifests bija domāts literātiem, tomēr tas ietekmēja gan glezniecību, gan tēlniecību, gan teātri un kino.
Sirreālisms tēlotājmākslā attīstījās divos virzienos: kā abstraktais sirreālisms (H. Miro, P. Klē u. c.), kurā kubisma un abstrakcionisma izteiksmes līdzekļi apvienojās ar jaunām tehnikām (piemēram, M. Ernsta izgudroto gratāžas – skrāpējuma tehniku) un kā figurālais sirreālisms (I. Tangī, R. Magrits, S. Dalī u. c.), kurā sapņu idille apvienojās ar it kā visnesavienojamāko reālo lietu atveidojumiem fantastiskām nereālām būtnēm veidotā telpā.
Tipiskākais sirreālisma gleznotājs Salvadors Dalī (1904 – 1989) savos darbos gleznoja masīvas, pietūkušas galvas, pulksteņus un akmeņus, kas plūst kā mīkla, neprātā pārvērstas sejas ar melnām skudrām mutes vietā. . .
Tāpat mākslinieka gleznās veidojās dīvainas konstrukcijas no deformētām cilvēka ķermeņa daļām, iekšējiem orgāniem un apgrauztiem kauliem.
Viens no tipiskākajiem šāda rakstura darbiem ir neliela glezna “Mīksta konstrukcija ar vārītām pupām: Pilsoņu kara priekšnojauta” (1936), kur naturālistiski precīzi atainotas divas atbaidošas būtnes – mutanti. Kamēr viena mutanta kaulainā kāja žņaudz otra mutanta uz balsta atstutēto deformēto ķermeņa daļu, otra mutanta muskuļotā roka savukārt saspiež pirmā krūtis, izsaucot tā trūdējušā sejā moku izteiksmi. …
