Uzņēmumu ietekmējošo faktoru raksturojums
Katru uzņēmumu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, ietekmē dažādi faktori. Tā kā uzņēmumu vadītājiem nav doti konkrēti plāni vai direktīvas, kā vadīt uzņēmumu, bet tikai noteikti ierobežojumi un pienākumi, kas jāņem vērā un jāizpilda, tad vadot uzņēmumu, vērā ņemama nozīme ir uzņēmumu iekšējai un ārējai videi, jo tās tieši vai netieši ietekmē katra uzņēmuma darbību. Tomēr šīs vides nevar analizēt atsevišķi, tās ir jāskata paralēli visām pārējām darbībām. Tieši no vides uztveres un piemērošanas konkrētam uzņēmumam ir atkarīga tā darbības efektivitāte.
Uzņēmuma darbību ietekmējošos faktorus var iedalīt:
1) iekšējie faktori,
2) ārējie faktori.
1.1. Iekšējo faktoru raksturojums
Iekšējie faktori ir galvenie organizācijas darbības nosacījumi, kas izveidojas tās menedžmenta darbības gala iznākumā. Iekšējos faktorus iedala [3.,82.]:
• mērķi (organizācijas stratēģija, uzdevumi),
• struktūra (darba dalīšana, funkciju sadale un izpilde),
• darbinieki (zināšanas, prasmes, iemaņas, uztvere),
• organizācijas kultūrvērtības, vadības stils,
• tehnoloģijas (iekārtas, informācijas sistēmas).
Uzņēmuma iekšēja vide nodrošina procesu, kas veic preces ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Iekšējā vidē vadītājs tieši iedarbojas uz visiem notiekošajiem procesiem, šos procesus ir iespējams plānot, vadīt, kontrolēt un mainīt sev vēlamā virzienā. [5.,97.]
Iekšējie faktori ir tie, kas tieši ietekmē katra uzņēmuma darbību, jo uzņēmuma iekšējo vidi rada paši tā vadītāji ar savu pieredzi, attieksmi, uztveri. Šo faktoru neievērošana vai apzināta ignorēšana var radīt savstarpējus konfliktus un pat zaudējumums uzņēmumam. Ir jāsaprot, ka uzņēmumu veido cilvēku grupa ar kopējiem mērķiem, bet jāņem vērā, ka katram cilvēkam ir arī savi individuālie mērķi.
Mērķis - ir cilvēku darbības rezultāta priekšstatīšana, motīvs cilvēku apzinīgai rīcībai [3.,85.]. Lai uzņēmums sasniegtu mērķus, tie vispirms ir jāformulē un tas ir svarīgs uzņēmumu ietekmējošs faktors. Mērķi var būt dažādi, gan uzņēmumam, gan tā darbiniekiem ir daudz mērķu, kas var nebūt savstarpēji saistīti vai pat var izraisīt konfliktus, tāpēc vadītājiem ir konkrēti jāformulē uzņēmuma mērķus un personīgās intereses ir jāpakārto uzņēmumam.
Katram no mērķiem ir noteikta nozīme (skatīt attēlu 1.1.). Sociāli ekonomiskie mērķi ir nodrošināt iedzīvotājus ar precēm un pakalpojumiem par pieejamām cenām. Šis mērķis ir hierarhijas virsotnē. Nākamais jau ir konkrētāks mērķis, vērsts uz noteiktu iedzīvotāju grupu un konkrētu preci vai pakalpojumu. Stratēģijā un ģenerālajos mērķos jau tiek ietverta konkrēta rīcība un plānu izstrāde šo mērķu īstenošanai. Specializētie mērķi jau tiek transformēti uz konkrētām uzņēmuma nodaļām. Mērķu izstrādes process ir svarīgs jebkuram uzņēmumam un ir plānošanas funkcijas sastāvdaļa [3.,85.].
Uzņēmuma mērķiem ir noteikta hierarhija, tie ir sakārtoti pakāpēs, sākot no vispārējiem līdz šauri specializētiem.
…
