Lai uzņēmums varētu veiksmīgi strādāt ir nepieciešama visaptveroša savas darbības analīze, tā dod iespēju izvērtēt savas darbības stiprās un vājās puses. Tā ļauj laikus saprast, kas uzņēmumu gaida nākotnē. Kā arī kas un kur ir jāmaina, lai uzņēmums būtu soli priekšā saviem konkurentiem.
Darba tēmu „SIA „PAMATS” saimnieciskās darbības analīze un attīstības perspektīvas” izvēlējos tāpēc, ka dotajā laikā Latvijā betona ražošanas nozarē notiek lielas pārmaiņas, kas saistītas gan ar ekonomisko situāciju Latvijā, gan ar vispārējo globālo krīzi.
Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt SIA „PAMATS” saimnieciskās darbības finanšu rezultātus, kā arī apskatīt būvniecības nozari Latvijā un betona ražošanas tirgu Jelgavā. Salīdzināt SIA ”PAMATS” ar citiem betona ražotājiem Jelgavā un tuvākā apkaimē, lai noteiktu, kas uzņēmumam būtu jāpilnveido, jāmaina vai arī kā citādi jāpielāgojas esošai situācijai, lai spētu nostiprināt savas pozīcijas betona ražošanas tirgū.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
Raksturot būvniecības nozari Latvijā;
Izpētīt betona ražošanas tirgu;
Veikt uzņēmuma raksturojumu;
Apskatīt uzņēmuma tiesisko bāzi;
Veikt SIA„PAMATS„ saimnieciskās darbības analīzi;
Izvērtēt SIA”PAMATS” konkurēt spēju;
Noteikt uzņēmuma „PAMATS” attīstības perspektīvas.
Darba ietvaros tiek apskatīta un analizēta uzņēmuma SIA „PAMATS” darbība, galveno finanšu rādītāju dinamika laika posmā no 2003.gada līdz 2007.gadam, kā arī tika veikta analīze, konkurētspējas stipruma noteikšanai tika izvērtēti pieci nozīmīgākie konkurenti.
Izstrādes gaitā tika izmantoti 46 literatūras avoti, tai skaitā nepublicētā informācija par SIA „PAMATS”, gan mācību literatūra, gan dažādi raksti un publikācijas par būvniecības tēmu.
2008.gads ir ieviesis korekcijas ne tikai būvniecības nozarē, bet visā ekonomikā kopumā Latvijā un arī citur pasaulē. Šobrīd visas pasaules ekonomika pārcieš ekonomisko krīzi, kura lielā mērā skar arī Latviju. Ekonomiskā krīze ir negatīvi ietekmējusi notiekošos procesus valstī. Pieaug iedzīvotāju parādi bankām, daudzi uzņēmumi ir jau bankrotējuši vai ir tuvu tam, it īpaši būvniecības nozarē strādājošie. Strauji pieaug bezdarbnieku skaits valstī, šobrīd sastāda jau 5,6%.
Būvniecības nozare ļoti jūtīgi reaģē uz pārmaiņām valsts ekonomikā. Strauji samazinās būvniecības produkcijas pieprasījums. Visjūtīgākais ir privātais sektors, krasi samazinās mājokļu būvniecība, un to pārdošanas apjomi, kas ir būtisks ekonomikas situācijas rādītājs.
Skatoties pēc CSP datiem būvniecības produkcijas apjoms turpina augt, bet samazinājies ir to pieauguma temps. Lai gan šā gada pirmajā ceturksnī tas vēl bija iepriekšējo periodu līmenī. Pēc ekspertu domām – būvniecības nozares smaguma centrs ir pārvietojies no mājokļiem uz infrastruktūras būvēm-ceļiem, ostām, komunikācijām, izglītības iestādēm, kas cels dzīves kvalitāti un ļaus nozarei saglabāt izaugsmi nākotnē.(Veselīgas pārmaiņas, 2008.)…
