Latvija – tranzīta zeme. Šāda frāze ir zināma gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam un arī mūsu sadarbības partneriem ārvalstīs. Latvijai tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ jau izsenis ir nācies kalpot kā zemei, caur kuru notiek starptautiskā tirdzniecība.
Par nozīmīgāko notikumu Latvijas kā tranzīta zemes attīstībā varētu minēt Krievijas cara izbūvēto pirmo dzelzceļa līniju, kas savienoja Maskavu ar Ventspili. Vēlāk, Latvijas brīvvalsts laikā un īpaši Padomju laikā, Latvijas tranzīta koridora attīstībai tika veltīta liela uzmanība. Tika uzbūvēta naftas un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu sistēma, kas nodrošināja Krievijas naftas un naftas produktu eksportu caur Ventspils ostu. Rīgas ostā 80.gadu sākumā tika izveidots Baltijas jūras austrumu krastā vienīgais specializētais konteinerkravu termināls. Tā laika eksperti vērtēja tranzīta koridora perspektīvas no ekonomiskā viedokļa. Arī šodien apzināmies, ka mūsu priekšrocības savu nozīmi nav zaudējušas. Tādēļ galvenie tranzīta koridori caur Latvijas teritoriju, savienojot Latvijas ostas ar kaimiņvalstīm, ir iekļauti tā saucamajā TINA (Transport infrastucture needs assesment) – Transeiropas transporta tīklā.
Tomēr Padomju laikā attīstījās ne tikai Latvijas tranzīta infrastruktūra, bet vienlaikus arī Lietuva, Igaunija, Polija, kas šobrīd ir aktīvi konkurenti par Krievijas tranzīta kravu plūsmu. Konkurenci var palielināt Sanktpēterburgas un Kaļiņingradas ostas, caur kurām Krievija plāno palielināt savu kravu apjomu, tādejādi samazinot Baltijas un Latvijas kravu apjomus. Arī Baltijas terminālu īpašnieki nesēž rokas klēpī salikuši. …