Mūsdienās Latvijas iekšējā uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti sarežģīta. Daudzi potenciālie uzņēmumu darbinieki, kam ir nepieciešamā kvalifikācija, izvēlas strādāt korporatīvos vai valsts uzņēmumos vai uzņēmumos ar valsts kapitāldaļām, saņemt sociālas garantijas par to, ka strādā noteiktā iestādē, nevis strādāt privātajā sektorā. Vēl viena daļa izvēlas emigrēt. Apstākļi nav stabili. Tomēr joprojām pastāv arī mazie un vidējie uzņēmumi. Un viņi pastāvēs, jo ir arī tādi cilvēki, kam ir uzņēmējspējas, kas vēlas un var sasniegt zināmu neatkarību. Tādi mazie un vidējie uzņēmumi nepieciešami valstij, jo to dzīvotspēja nāk par labu visai tautsaimniecībai, nodokļi tiek maksāti Latvijas Republikā. Komersanti ir pārāk mazi, lai darbotos, piemēram, ar ārzonās kompāniju sistēmām, no to attīstības rodas jaunas darba vietas, kā arī paši īpašnieki sevi, bieži vien, arī savu ģimeni, nodrošina ar darbu un iztiku, nekļūstot par slogu valsts budžetam, gluži pretēji, papildinot valsts kasi.
Ir ļoti daudzi faktori, kas šobrīd apgrūtina darbošanās iespējas, vai pat liek apturēt uzņēmējdarbību, kā dažus no tiem varam minēt – krīzes apkarošanas politiku, kas apgrūtina svešā kapitāla piesaisti, sarežģī iespēju nomaksāt nodokļus un izdzīvot; naftas tirgus nestabilitāte, kas sadārdzina izmaksas; brīvā tirgus ekonomika, kas liek konkurēt ne vien ar valsts iekšējiem komersantiem, bet arī veicina starpvalstu konkurenci u.t.t. Šādos apstākļos uzņēmumam jābūt elastīgam, bet tāds var būt tikai labi un savlaicīgi informēts uzņēmums.
Arī globālās krīzes sekas Latvijā joprojām turpinās, lai izdzīvotu ekonomiskās nestabilitātes apstākļos uzņēmumā ir jāsaprot esošā situācija. Uzņēmēju vērtējums par uzņēmējdarbības vidi valstī ir kļuvis pozitīvāks, jo pastāv neoficiāls uzskats, ka valsts ekonomikas zemākais punkts ir sasniegts, tomēr mazo komersantu darbība joprojām ir apgrūtināta, sevišķi Latgales reģionā. Pozitīvākas atsauksmes ir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar eksportu un nestabilitātes likumdošanā tos skar mazāk, jo pasaulē kopumā ekonomiskā situācija stabilizējas un pirktspēja atjaunojas.
Ņemot vērā, ka ekonomiskā augšupeja vēl spilgti neiezīmējas, pozīcijas tirgū ir jānostabilizē un jāmazina darbības riskus, ko var darīt pētot tirgu, konkurenci, meklējot jaunus klientus un, protams, apzinoties sava uzņēmuma darbības pašreizējo stāvokli kopumā, t.i., apzinoties kādas ir stiprās un vājās puses, kādas ir komersanta perspektīvas, vadoties no pastāvošajam iespējām un draudiem. Parādās nepieciešamība pēc uzņēmuma finansiāli ekonomiskās darbības stāvokļa analīzes, pēc nākotnes perspektīvu apzināšanas. Mazā uzņēmumā, lai apzinātos savu stāvokli, jāsāk ar finanšu analīzi.
Stabilai un uz attīstību vērstai maza un vidējā uzņēmuma izaugsmei ir nepieciešama pārskatāma un ātra finanšu analīze, kas palīdz noteikt potenciālo lēmumu iespējamo realizēšanu dzīvē. Uzņēmuma finansiāli ekonomiskās darbības analīzē izmantojamo elementu sistēmā galvenā nozīme ir finanšu pārskatam, parasti, tiek apskatīta tieši bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, nenorobežojoties no vispārējās situācijas un datiem uzņēmumā.
Pēc savas būtības finanšu pārskats sniedz aprakstošus datus par uzņēmuma darbību iepriekšējā periodā, bet neanalizējot un neizdarot secinājumus nevar veiksmīgi plānot arī nākotnes perspektīvas. Turklāt, redzot dažādus cikliskus notikumus ilgtermiņā noteiktā nozarē arī var izdarīt secinājumus. Novārtā nevar atstāt tādu faktoru analīzi kā klienti, tirgus pievilcība un konkurence, un likumdošanas izmaiņas. Pētījumus jāveic regulāri, jāapkopo un pēc nepieciešamības jāizanalizē. Pārējos iekšējās un ārējās vides elementus pēta vadoties no uzņēmuma struktūras un darbības mērķiem.…