-
Sešgadīgu bērnu emocionālā gatavība skolai
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Teorētiskā daļa | |
1.1. | 5 - 7 gadus vecu bērnu vispārīgs raksturojums | |
1.2. | Pirmsskolas vecuma bērnu emocionālās attīstības īpatnības | |
1.3. | Bērna gatavība skolai | |
2. | Metodiskā daļa | |
2.1. | Rotaļa un tās nozīme bērnu emocionālajā attīstībā | |
2.2. | Ieteikumi skolotājiem un vecākiem | |
2.3. | Rotaļu komplekss emocionālās attīstības veicināšanai | |
3. | Pētījums par 6.-gadīgu bērnu emocionālo gatavību skolai | |
3.1. | Pētījuma organizācija un metode | |
3.2. | Iegūto rezultātu analīze un interpretācija |
SECINĀJUMI
Sagatavošanās process skolai sākas ar bērna dzīves pirmo dienu un ilgst tik ilgi, kamēr bērns priecīgs, draudzīgs, pārliecināts par savām prasmēm un zināt gribošs ieiet pa skolas durvīm. Pirmsskolas izglītības iestādē rotaļai ir jābūt bērna pamatdarbībai. Pedagoģiskajā procesā bērns apgūst apkārtējo pasauli, uzvedību tajā, veido attieksmi pret to un sākotnēju vērtību izpratni.
6 gadu vecumā bērns turpina attīstīt savu emocionālo pasauli. Lai bērnam tas notiktu veiksmīgāk, pedagoģiskajā procesā vairāk būtu jāiekļauj rotaļas, aktivitātes, spēles, kas uzlabo un veicina emocionālo attīstību. Tas tādēļ, ka ja bērns būs emocionāli labi attīstīts, tad arī skolai viņš būs emocionāli gatavs.
Rotaļa izskauž negatīvas emocijas – to vietā stājas apmierinājums. Rotaļājoties bērns izjūt pārdzīvojumus, kas liek aizmirst raizes un bēdas, trūkumus un nepilnības, un bērns sāk justies līdzvērtīgs citiem. Lai bērns iegūtu pieredzi ir nepieciešamas gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. Emocijās bērns izpauž tādas jūtas kā prieku, bailes, patiku, nepatiku, pārsteigumu, uztraukumu. Tas viss atspoguļojas bērnu uzvedībā, žestos, mīmikā un valodā.
Rotaļu laikā grupā ir jārada tāda atmosfēra, kurā bērns var justies fiziski, garīgi un emocionāli drošs. Grupas vide ir jāpakļauj bērnu vajadzībām. Rotaļas ir jāorganizē tā, lai bērns gribētu spēlēties vēl un vēl. Skolotājam jānodrošina bērnam vajadzīgo saskarsmi, pieņemot bērnu tādu, kāds viņš ir – atzīstot viņa ES, bērnā akcentējot visu pozitīvo. Skolotājam ir jāpieņem bērna viedoklis, jārēķinās ar to. Ļoti svarīga nianse rotaļu laikā ir tāda, ka bērnam ir jājūt, ka viņu mīl un ciena, uzticas viņam, atzīst viņa individualitāti. Skolotājam ir jāiedziļinās notiekošajā, jārada labvēlīga atmosfēra, nedrīkst bērnu pazemot, jācildina bērns, jāsadarbojas ar bērnu, jāvēro bērnu savstarpējās attiecības. Skolotājam ir jāuzņemas liela atbildība rotaļu laikā, lai varētu sasniegt vēlamo – veicināt bērnu emocionālo attīstību. Vadot rotaļnodarbības skolotājam jāievēro attiecīgā vecumposma bērna attīstības īpatnības.
…
SECINĀJUMI Sagatavošanās process skolai sākas ar bērna dzīves pirmo dienu un ilgst tik ilgi, kamēr bērns priecīgs, draudzīgs, pārliecināts par savām prasmēm un zināt gribošs ieiet pa skolas durvīm. Pirmsskolas izglītības iestādē rotaļai ir jābūt bērna pamatdarbībai. Pedagoģiskajā procesā bērns apgūst apkārtējo pasauli, uzvedību tajā, veido attieksmi pret to un sākotnēju vērtību izpratni. 6 gadu vecumā bērns turpina attīstīt savu emocionālo pasauli. Lai bērnam tas notiktu veiksmīgāk, pedagoģiskajā procesā vairāk būtu jāiekļauj rotaļas, aktivitātes, spēles.... Darba autore ir izstrādājusi un apkopojusi rotaļu kompleksu 5 – 6 gadu vecu bērnu emocionālās attīstības veicināšanai. Rotaļas ir izstrādātas, apkopotas, aprobētas pēc šādiem kritērijiem (Majore & Meo, 2012), lai tās sešgadīgiem bērniem: • Veicinātu emociju pašregulāciju; • Attīstītu saskarsmes iemaņas; • Sekmētu bērnu pielāgošanos dažādiem apstākļiem; • Veidotu bērnos pozitīvu pašnovērtējumu; • Veicinātu rūpju izpausmi; • Sekmētu attiecības vienaudžiem; • Veicinātu izpalīdzību; • Sekmētu reakciju pret svešo; • Mazinātu trauksmi; • Veicinātu uzticēšanos; • Sekmētu bērnus uzņemties iniciatīvu. Metodiskajā daļā tiek piedāvātas autores, V. Bahas (2008), S. Sīles, L.Volkovas (2011), D. Dzinteres, R. Bošas (1997) izstrādātas rotaļas. Rotaļa izskauž negatīvas emocijas – to vietā stājas apmierinājums. Rotaļājoties bērns izjūt pārdzīvojumus, kas liek aizmirst raizes un bēdas, trūkumus un nepilnības, un bērns sāk justies līdzvērtīgs citiem. Lai bērns iegūtu pieredzi ir nepieciešamas gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. Emocijās bērns izpauž tādas jūtas kā prieku, bailes, patiku, nepatiku, pārsteigumu, uztraukumu. Tas viss atspoguļojas bērnu uzvedībā, žestos, mīmikā un valodā.
Pielikumu nav.
- Bērna gatavība skolai
- Bērna gatavība skolai
- Sešgadīgu bērnu emocionālā gatavība skolai
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Sensoro spēju un runas vienotība bērnu intelektuālā attīstībā 5 – 6 gadus veciem bērniem
Diplomdarbs augstskolai68
-
Pirmsskolas vecuma bērnu pašizjūtas attīstība bērnu nama apstākļos
Diplomdarbs augstskolai45
-
Literatūra kā bērnu radošās darbības sekmētāja vecākajā pirmsskolas vecumā
Diplomdarbs augstskolai59
Novērtēts! -
Bērna dzimšanas kārtība ģimenē un intelektuālā gatavība skolai
Diplomdarbs augstskolai71
Novērtēts! -
Mūzika - pirmsskolas vecuma bērnu pozitīvo emociju veicinātāja
Diplomdarbs augstskolai75
Novērtēts!