Septiņpadsmitgadīgu jauniešu fiziskās aktivitātes un mācību sasniegumu mijsakarība vidusskolā "X"

Autora novērojumi liecina, ka mūsdienās vairums jauniešu kļūst arvien
mazkustīgāki, vairāk laika pavada pie televizora, datora, un palielinās to jauniešu skaits,
kam ir problēmas ar lieko svaru, stāju, sirdi, un citas mazkustības radītas slimības. Un
biežā slimošana rada grūtības jau tā ne vieglajā mācību satura apguvē.
Turklāt arī citu autoru pieredze liecina, ka: “Pašreizējais laikmets ar savu augsto
tehnikas līmeni ir samazinājis cilvēku fizisko aktivitāti. Arī mūsdienu skolniekiem
raksturīga hipodinamika, bet bērna un pusaudža vecumā sevišķa nozīme ir kustībām:
skeleta muskuļu darbs veicina audu un orgānu attīstību, stimulē vielu un enerģijas maiņu,
uztur optimālu smadzeņu darbību, palielinot darbaspējas.” [26, 3. lpp.]
Taču fiziskās aktivitātes nepietiekamība negatīvi ietekmē akadēmiskās mācības
ne tikai tādēļ, ka slimošanas dēļ skolēni atpaliek no klasesbiedriem mācībās un pēc
izveseļošanās viņiem ir jāpieliek lielākas pūles mācību vielas apguvē. Jau Jūlijs
Aleksandrs Students savā 1935. gadā izdotajā grāmatā „Bērna, pusaudža un jaunieša
psiholoģija” atzīst, ka: „gars ir saistīts ar ķermeni, un pārmaiņas ķermenī nav bez sekām
arī garīgajā dzīvē, un otrādi.” [24, 607. lpp] Regulāra un pietiekama fiziskā aktivitāte
pozitīvi ietekmē organisma neirālo un hormonālo regulāciju, nostiprinot veselību, kā arī
stimulē galvas smadzeņu darbību.
…