5-6 gadus vecu bērnu attīstības raksturojums
1.1.1. Psiholoģiskās attīstības raksturojums.
5 – 6 gadus vecu bērnu attīstību raksturojuši Ļ. Vigotskis, A. Ļeontjevs, Š. Amonašvili, Ē. Eriksons, Ž. Piažē, I. Elnebija, u.c.
Šajā periodā izmainās ķermeņa proporcijas. Kājas aug ātrāk par ķermeni. Piecgadīgam bērnam galva ir gandrīz sasniegusi pieauguša cilvēka galvas apmērus. Sestā gada beigās zaudē piena zobus. Sejas izteiksme zaudē savu bērnišķību. Šajā vecumā atklājas bērna individualitāte.
„Sešgadīgā bērna nervu sistēma un smadzeņu funkcijas ir tā pilnveidojušās, ka nervu procesi kļūst līdzsvarotāki. Sešus gadus vecs bērns ir sasniedzis tādu fiziskā un garīgā brieduma pakāpi, kas nodrošina iespēju sistemātiski mācīties”. [26., 63.].
„5 – 6 gadu vecums ir bērna intelektuālās attīstības, sociālās gatavošanās un emocionālās nobriešanas sensitīvais periods. Bez atbilstošas, šim vecumam piemērotas intelektuālās un garīgās barības un bez pieaugušo rūpēm netiks apmierinātas bērna izziņas, augšanas, saskarsmes, u.c. vajadzības un nenotiks viņa spēju un iespēju attīstība”. [26., 64.].
Galvenā bērnu mērķtiecības forma un nosacījums ir sistemātiski organizēta mācīšana un audzināšana. Šajā vecumā vajag pilnveidot runu un attīstīt izziņas intereses, kā arī iemācīt parastus mācību darbības paņēmienus. Psihes attīstība notiek vadošās darbības ietvaros. Vadošās darbības – rotaļas attīstības rezultātā notiek pārmaiņas bērna psihisko procesu attīstībā, sagatavojot viņu pārejai jaunā attīstības pakāpē.
„Šajā periodā turpina attīstīties iepriekšējā perioda jaunveidojumi, vajadzība pēc emocionāla kontakta, runa, uzskatāmi tēlaina domāšana). Tie turpina attīstīties vadošajās darbībās, kas saglabājušies no iepriekšējiem periodiem (tiešā intīmā saskarsme, priekšmetiskā manipulācija). Šīs vadošās darbības ir virzītas uz attiecību izzināšanu starp cilvēkiem (emocionālā plānā) un lietu un priekšmetu izzināšanu, attīstot ne tikai vajadzības un motīvus, bet arī izziņas procesus”. [26., 64.].
Šo vecumu raksturo šim vecumam raksturīga iekšējā regulācija, tieši procesi, kā arī ar tiem saistīto vajadzību un motīvu attīstība.
A. Ļeontjevs uzskata, ka tīšās darbības ir svarīgākais šajā laikā.
Nepieciešams ar rotaļu palīdzību bērnus sagatavot nākošajam darbības veidam – mācībām.
Bērna vārdu krājums ir 500 – 2000 vārdu. Vecākajā pirmsskolas vecumā viņa valoda kļūst izteiksmīga. Šajā vecumā bērns runu sāk izmantot arī savas darbības plānošanā un regulācijā.
…
