Saules kolektori TF energoapgādē / Diplomdarbs / ID: 626286

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: NinaRicci (29)

Vērtējums:

Publicēts: 12.07.2006.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 19 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	ANOTĀCIJA	2
	Saules kolektori Tehniskās Fakultātes energoapgādē: bakalaura darbs. – Jelgava, 2006. – 45 lpp., 14 tab., 13 att., 19 bibl. nos., 1 pielikums.	2
	ANNOTATION	3
	АННОТАЦИЯ	4
	Энергооснащение Технического Факультета с помощью солнечных коллекторов: бакалаврская работа. – Елгава, 2006. – 45 стр., 14 табл., 13 рис., 19 библ. назв., 1 приложение.	4
	SATURS	5
	IEVADS	6
1.	SAULES ENERĢIJA	7
1.1.	Saules enerģijas jēdziens	7
1.2.	Saules enerģētikas attīstība	7
1.2.1.	Vēsture	7
1.2.2.	Saules enerģijas izmantošanas iespējas	8
1.3.	Patreizēja situācija Pasaulē un Latvijā	10
1.4.	Perspektīvas Pasaulē un Latvijā	14
2.	EKOLOĢIJA	16
3.	SAULES KOLEKTORA UZBŪVE, DARBĪBAS PRINCĪPS UN PIELIETOJUMS	17
3.1.	Saules kolektoru priekšrocības un trūkumi	21
3.2.	Saules kolektoru izmantošana Latvijā	21
3.2.1.	Aizkraukle	21
3.2.2.	Īslīces bērnu SOS ciemats	22
3.2.3.	Iecavas internātskola	22
4.	LLU TEHNISKĀS FAKULTĀTES ENERGONODROŠINĀJUMA STRUKTŪRA	23
4.1.	Esošā Tehniskās Fakultātes siltumapgāde	23
4.2.	Siltumapgāde ar saules kolektoriem	24
5.	LLU TEHNISKĀS FAKULTĀTES SILTUMA DAUDZUMA APRĒĶINS 5. STĀVAM	26
6.	MODELĒŠANAS PROGRAMMAS “POLYSUN 3.3” SAULES KOLEKTORU MODELIS	33
7.	EKONOMISKIE APRĒĶINI	38
7.1.	Esošā Tehniskās Fakultātes siltumapgāde	38
7.2.	Siltumapgāde ar saules kolektoriem	38
8.	PROJEKTA FINANSĒŠANAS AVOTI	40
8.1.	Enerģētikas efektivitātes fonds (EEF)	40
8.2.	Vides investīciju fonds (VIF)	41
	SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI	43
	IZMANTOTĀ LITERATŪRA	44

Darba fragmentsAizvērt

1.1. Saules enerģijas jēdziens
Galvenais enerģijas avots Saules sistēmā, arī uz Zemes, ir Saules elektromagnētiskais starojums. Saule ir gāzu – plazmas ķermenis, tās iekšienē notiek kodolu sintēzes reakcijas, kas ir enerģijas avots. Saules starojuma intensitāti un spektru nosaka virsmas raksturlielumi. Saules starojuma spektrs atbilst absolūti melna ķermeņa ar temperatūru 6000 K starojuma spektram. Spektra maksimums atrodas pie 550 nm (aptuveni 2 eV kvanta enerģija) jeb atbilstoši zaļi – dzeltenajai krāsai, tam pielāgojusies arī dzīvība uz Zemes, piemēram, pēc fotosintēzes vai cilvēka acs jutības maksimuma.
Mūsdienu energotehnoloģiskajā izpratnē ar jēdzienu „Saules enerģija ” saprot to saule enerģijas daļu, kuru var absorbēt ar saules kolektoriem un izmantot tieši kā siltuma enerģiju vai absorbēt ar ,t.s., saules baterijām, pārveidojot elektroenerģijā. [15]
1.2. Saules enerģētikas attīstība
1.2.1. Vēsture
Jau trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras cilvēki apzinājās, cik liels spēks piemīt fokusētai Saules gaismai. Lai atvairītu uzbrukumu Sirakūzām (Sicīlijā), sengrieķu matemātiķis Arhimēds (287 – 212 p.m.ē.) bija ieteicis lielisku ideju izmantot milzīgus spoguļus, kas novirzītu spēcīgos Saules gaismas kūļus uz ienaidnieka kuģiem, izraisot to uzliesmošanu. [2]
Līdz 1970. gadam galvenokārt izmantoja saules enerģiju, kas akumulēta augos, sadedzinot koksni, tajā skaitā malku. [1]
No 1960. līdz 1990. gadam Saules enerģijas daudzums, kas sasniedz Zemes virsmu, ir samazinājies par 5 %, jo palielinājies atmosfēras piesārņojums.
Taču pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad Eiropas valstis uzsāka pāreju uz ekoloģiski tīrākām tehnoloģijām, savukārt bijušās Padomju Savienības teritorijā krasi saruka rūpnieciskās ražošanas mērogi, atmosfēra atkal kļuva dzidrāka. [8]

…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −44,17 €