Secinājumi un ieteikumi
1. Stresa un depresīvu izjūtu gadījumā nenovēro biežāku saldumu un saldinātu gāzētu dzērienu lietošanu uzturā.
2. Līdz ar stresa un depresīvu izjūtu pastiprināšanos, samazinās respondentu īpatsvars, kas uzturā lieto saldumus un saldinātos gāzētos dzērienus.
3. Gan stresa un depresīvu izjūtu gadījumā, gan to vidū, kam šīs sajūtas nebija, saldumu un saldināto gāzēto dzērienu lietošana uzturā bija raksturīga 1 līdz 2 dienas nedēļā.
4. Saldumus stresa un depresīvu izjūtu gadījumā vairāk lietoja sievietes, bet saldinātos gāzētos dzērienus – vīrieši.
5. Stresa gadījumā lielāks respondentu īpatsvars vecumā no 18 līdz 30 gadiem lietoja uzturā saldumus un saldinātos gāzētos dzērienus, bet depresīvu izjūtu gadījumā – no 18 līdz 30 gadiem (cepumi, kūkas) un no 31 līdz 44 gadiem (konfektes, saldināti gāzēti dzērieni).
6. Konfektes un saldinātos gāzētos dzērienus stresa un depresīvu izjūtu gadījumā vairāk lietoja respondenti ar pamatizglītību, bet cepumus un kūkas – ar vidējo izglītību (stresa gadījumā) un augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību (depresīvu izjūtu gadījumā).
7. Stresa un depresīvu izjūtu gadījumā saldumus un saldinātos gāzētos dzērienus vairāk lietoja uzturā respondenti ar normālu un pazeminātu ĶMI.
8. Nepieciešams turpināt pētniecību, izmantojot precīzākas metodes stresa un depresīvu izjūtu līmeņa noteikšanai respondentu vidū un uztura paradumu izvērtēšanai nepieciešams iekļaut arī patērēto produktu daudzumus.
…