Secinājumi
1. Sadarbība ir saskarsmes sastāvdaļa, uz palīdzību virzīta darbība, kas neatņemamā daļa no cilvēka attīstības.
2. Attīstība ir secīgas, neatgriezeniskas, likumsakarīgas kvalitatīvas pārmaiņas cilvēka dzīves, dabas, sociālo un garīgo procesu norisē. Socializēšanās process ir sakumskolēna galvenā attīstības sastāvdaļa.
3. Sākumskolas pedagoģiskais process balstās uz bērna un viņa darbības saturu, audzinošo un attīstošo spēku integrāciju, skolotāja darbības prioritāro funkciju apzināšanu un realizāciju.
4. Specifiskās prasmes sākumskolas pedagogam ir: veidot iespējas vērtību apguvei, pašaktualizācijai un pašizpausmei, prasme sniegt informāciju prasme palīdzēt audzēkņiem adaptēties jaunajā sociālajā vidē, prasme noteikt audzēkņu dotības un veicināt talantu attīstību.
5. Rotaļa ir interesanta, izklaidējoša rakstura nodarbība grupā, kas pakļauta bērnu iekšējām jūtām, instinktiem, vajadzībām, veltīta laika īsināšanai, kas sākumskolas vecumā ir bērna attīstības un audzināšanas pamatveids.
6. Nav vienotājs visaptverošas mācību metožu klasifikācijas. Pēc zinātnieka Hadsona viedokļa, ieteicamās sākumskolas metodes būtu vēlams virzīt uz bērna garīgu piepūli, bērna mācīšanas prieka izaugsmi, visu bērna iemaņu izmantošanu, skolotāja un skolēna sadarbības veicināšanu, bērna patstāvīgu mācīšanās veicināšanu.
7. Sākumskolā ir pielietojamas mācību metodes: ilustratīva, reproduktīvā, problēmu izklāsta, hieratistiskā, pētnieciskā, grupu-komandu, diskusijas, kooperatīvās mācīšanās, situāciju analīze, didaktiskā spēle, prāta vētra, stāstu sacerēšana, mācību ekskursijas.
…