-
Saeimas atlaišana
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
ATSLEGVARDI | 2 | |
SATURA RADITAJS | 3 | |
IEVADS | 4 | |
1. | PARLAMENTA ATLAIŠANAS TEORETISKS RAKSTUROJUMS | 6 |
1.1. | Tiesibas atlaist parlamentu Latvija un arvalstis | 6 |
1.2. | Parlamenta atlaišanas instituta pamattipi | 10 |
1.3. | Parlamenta atbildiba tautas priekša | 12 |
1.4. | Parlamenta atlaišanas motivacija | 15 |
1.5. | Viedoklis par Parlamenta funkcionetnespeju | 17 |
2.1. | Saeimas atlaišanas instituta ieviešana LR Satversme | 20 |
2.2. | Parlamenta atlaišanas instituta vesturiska attistiba arvalstis | 24 |
3. | SAEIMAS ATLAIŠANAS IESPEJAS PIE PŠREIZEJA REGULEJUMA LR SATVERSME | 26 |
3.1. | Pašreizeja Saeimas atlaišanas instituta analize | 26 |
3.2. | Tiesibas ierosinat Saeimas atlaišanu | 31 |
3.3. | Iespeja atlaist Saeimu uz jauna likuma pamata | 34 |
3.4. | Tautas iespeja ierosinat Saeimas atlaišanu | 36 |
4. | IEROSINAJUMI SAEIMAS ATLAIŠANAS INSTITUTA PILNVEIDOŠANAI | 38 |
4.1.1. | Satversmes grozišanas procedura | 46 |
KOPSAVILKUMS | 49 | |
ABSTRACT | 52 | |
IZMANTOTAS LITERATURAS UN JURIDISKO AKTU SARAKSTS | 53 | |
Pielikums | 56 |
Lai butu uzskatamak analizet parlamenta atlaišanas institutu, autors izveidoja tabulu,
kura ir uzskatami paraditas parlamenta atlaišanas iespejas 20 pasaules valstis (skatit
pielikumu). Par pamatu šis tabulas izveidei tika nemta tabula no Kalifornijas Universitates
profesores Kaare Strom raksta „Strategic Parliamentary Dissolution” žurnala American
Political Science Review.1 Tomer japiemin, ka visas valstis, kuras tiks apskatitas šaja darba nav
ieklautas tabula. Tas parsvara ir valstis, kuru pamatlikumos ir noteikti ipaši gadijumi, kad
parlaments ir atlaižams.
Balstoties uz parskatu tabula, var izdalit divus svarigus institucionalos spekus, kas
parasti tiek saistits ar parlamenta atlaišanas procesu. Viens ir vara ierosinat parlamenta
atlaišanu. Dažas valstis viens „speks”(terminu „speks” ir domati tie, kam ir iespeja kaut kada
ietekmet parlamenta atlaišanu), visbiežak premjerministrs, kontrole darba kartibu. Tas nozime,
ka parlamenta atlaišanu ir iespejams veikt tikai tad, kad premjerministrs to ir ierosinajis. Tacu
citas valstis ierosinašanas tiesibas ir vairakiem konstitucionaliem „spekiem”.
Otra nozimigaka vara ir pilnvaras ietekmet vai noverst parlamenta atlaišanu.
Acimredzami šadi veto tiesibu turetaji ir konstitucionalie „speki”, kuru piekrišana ir
nepieciešama, lai atlaistu parlamentu, visbiežak tas ir valsts vaditajs. Ka apgalvo Miciganas
Universitates profesors G. Tsebelis, „palielinot veto tiesibu turetaju skaitu, butu jasamazina,
vai vismaz nebutu japalielina, iespejas atlaist parlamentu.”2 Citiem vardiem sakot, jo mazak ir
to „speku”, kam ir veto tiesibas, jo lielaka ir iespeja, piemeram, premjerministram sasaukt
priekšlaicigas velešanas. Un jo vairak dažado „speku”, kam ir veto tiesibas izveles atškiras, jo
lielaka ietekme ir vinu skaitam.
Bez šiem diviem ietekmigajiem „spekiem” ir nepieciešams pieminet, ka dažas
konstitucijas pilnvaro vai veicina ‘padoma un vienpratibas’ gaitu, kuras ietvaros citus „spekus”
konsulte par parlamenta atlaišanu. Neatkarigi no ta, vai tads konsultaciju process ir
institucionalizets, dažiem „spekiem” ir likumigas tiesibas tikt uzklausitiem par attiecigo temu,
lai gan vinu padomus var neieverot (piemeram, Italija). Visbiežak pie šis kategorijas pieder
koalicijas partneri no premjerministru partijam.
Gadijumos, kad kadam ir pieškirtas vienpersoniskas tiesibas attieciba uz parlamenta
atlaišanu, parlamenta atlaišanas iespejamiba palielinas vairak neka tajos gadijumos, kad ir
varas sadale parlamenta atlaišanas jautajumos.
Konstitucijas dažkart ierobežo parlamenta atlaišanu nosakot ipašus gadijumus, kad
parlamentu var atlaist, vai ari nosakot laika periodu parlamenta atlaišanai. Piemeram, Cehija
Valsts prezidents var atlaist parlamenta Parstavju palatu, ja:
1) Parstavju palata nobalso par neuzticibas izteikšanu jaunieceltajai valdibai, kuras
Ministru prezidentu Valsts prezidents iecelis pec Parstavju palatas priekšsedetaja
ierosinajuma;
2) Parstavju palatai triju menešu laika neizdodas apstiprinat valdibas programmu, ar kuru
saistits uzticibas balsojums valdibai;
3) Parstavju palatas sesija ir atlikta uz ilgaku laiku, neka tas pielaujams;
4) Parstavju palatai ilgak neka tris menešus nav izdevies panakt kvorumu, lai gan sesija
nebija atlikta un taja paša posma tika sasaukta atkartoti.…
Darbā tiek pētīas parlamenta atlaišanas iespējas Latvijā un ārvalstīs, analizētas pastāvošās parlamenta atlaišanas problēmas un piedāvāti iespējamie risinājumi. Darbs sevī ietver arī pārskatāmu tabulu,. kurā uzskatāmi salīdzināti parlamenta atlaišanas modeļi un iespējas dažadās pasaules valstīs.
- Eitanāzijas tiesiskais regulējums
- Pašvaldību velēšanas Latvijā 2001.gadā. Cēsu pilsētas domes piemērs
- Saeimas atlaišana
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Eitanāzijas tiesiskais regulējums
Diplomdarbs augstskolai50
Novērtēts! -
Pašvaldību velēšanas Latvijā 2001.gadā. Cēsu pilsētas domes piemērs
Diplomdarbs augstskolai64
Novērtēts! -
Kopīpašuma reāla sadale
Diplomdarbs augstskolai42
-
Masu informācijas līdzekļu loma citas etniskas grupas tēla veidošanā
Diplomdarbs augstskolai64
Novērtēts! -
Personas goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība
Diplomdarbs augstskolai73
Novērtēts!