Publiski pasākumi ir pasākumi, kurus plāno juridiskas vai fiziskas pesonas un ir pieejami sabiedrībai. Par publiskajiem pasākumiem tiek uzskatīti svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumi. Izšķir vairākus publiskus pasākumus, kā arī to saturu, kas spēlē nozīmīgu lomu to drošības plānošanā.
Nodaļā tiks atspoguļota informācija par publiskajiem pasākumiem, to veidiem, kā arī formām. Kā arī tiks noskaidrots sabiedriskas kārtības jēdziens un tā būtība. Nodaļa sastāv no divām apakšnodaļām.
1.1. Publisku pasākumu jēdziens, raksturojums, veidi
Publiski pasākumi ir organizēta, aktīva tiesību, brīvību un interešu realizācija sabiedriskās vietās. Tas ir veids, kā apmierināt ekonomiskas, politiskas, kultūras, reliģijas un citas iedzīvotāju vajadzības. Publisks pasākums ir atvērts, pieejams katram pasākums, kuru organizē mītiņa, demonstrācijas, gājiena, svētku pasākuma, koncerta utt. veidā. Pasākumu norises gaitu var stimulēt iedzīvotāju, politisku partiju, reliģijas apvienību iniciatīva. Par publiska pasākuma mērķi tiek uzskatīta brīva savas nostājas izteikšana, kā arī prasību izvirzīšana gadījumā, ja tas skar valsts vai reģiona ekonomisku, politisku, sociālu, kultūras, kā arī ārējās politikas dzīvi.
Sapulce ir iedzīvotāju pulcēšanās speciāli tam paredzētā telpā, vietā ar mērķi kolektīvi apspriest kādus sabiedrībā nozīmīgus jautājumus. Mītiņš – iedzīvotāju pulcēšanās noteiktā vietā, lai publiski izrādītu sabiedrības viedokli, nostāju par kādām aktuālām problēmām. Demonstrācija ir organizēts pasākums, kura mērķis ir izrādīt savu nostāju ar vairāku palīglīdzekļu izmantošanu (plakāti, transparanti, citas aģitācijas metodes). Gājiens – iedzīvotāju masu gājiens pēc no sākuma noteikta maršruta ar mērķi pievērst uzmanību kādām noteiktām problēmām. Pikets ir sabiedrības viedokļa izrādīšanas veids, kuru īsteno bez pārvietošanās, izmantojot skaņu pastiprinošos tehniskos līdzekļus. Piketa dalībnieki var izmantot plakātus, transparantus un citus aģitācijas paņēmienus.