Secinājumi
Izpētot socioloģijas būtību, sociālo prasmju nozīmi, pirmsskolas, 2-3 gadus vecu, bērnu attīstību, kā arī rotaļu būtību un veidus, to nozīmi saskarsmes attīstībā, autore ir izpildījusi darba sākumā izvirzīto mērķi, kā arī ir apkopojusi secinājumus.
Iepazīstoties ar pedagoģisko un psiholoģisko literatūru autore secina, ka:
1. Socializācija, kas veidojas bērnībā, ir viens no vissvarīgākajiem bērna attīstības posmiem, jo tieši šajā posmā bērns iepazīst apkārtni un viņam sāk veidoties savs priekšstats par dažādiem priekšmetiem un parādībām;
2. Bērna saskarsmes prasmju un iemaņu, sociālo lomu un pašvērtējuma attīstība sākas ģimenē; ģimene tiek skatīta socioloģijā un pedagoģijā, kā primārais sociālais institūts, kas ir socializācijas vadītājs bērna personības veidošanā;
3. Saskarsme ir būtisks informācijas ieguves un nodošanas veids, kas veicina sadarbību ar dažāda vecuma līdzcilvēkiem; saskarsme nodrošina iespēju justies piederīgam kādai sabiedrības grupai;
4. Bērni pirmsskolas vecumā aktīvi iesaistās savstarpējā saskarsmē gan ar vienaudžiem, gan pieaugušajiem; saskarsme un attiecības ar apkārtējiem, atbilstoši bērna vecumposma īpatnībām, nodrošina bērna psihisko attīstību;
5. Rotaļai ir noteicoša un attīstoša loma, jo rotaļa pirmsskolas periodā ir bērna dzīvesveids; rotaļa pirmsskolā ir bērna audzināšanas un attīstīšanas līdzeklis, tā ir interesanta un aizraujoša darbība; rotaļās attīstās ne tikai saskarsmes prasmes un iemaņas, bet turpina attīstīties arī uztvere, domāšana un atmiņa;
6. Rotaļa ir neierobežoti variēta un kompleksa. Tā parāda kognitīvā, kultūras, vēsturiskā, sociālā un fiziskā aspekta savstarpējo saikni; saikni starp zināšanām un nezināšanām faktisko un iespējamo, iespējamo un neiespējamo. …