Nobeigums
Kursa darba izstrādes laikā, pētot teorētisko literatūru par 5 līdz 6 gadus vecu bērnu ar jauktiem attīstības traucējumiem un spēļu un rotaļu nozīmi pirmsskolā matemātikas attīstībā, darba autore secina:
1. Analizējot pedagoģiskās un psiholoģiskās atziņas par bērna attīstību saistībā ar rotaļas darbību, par spēļu un didaktisko rotaļu būtību un to ietekmi uz bērna attīstību un matemātisko priekšstatu veidošanos bērniem ar jauktiem attīstības traucējumiem, ir svarīgi pārzināt psiholoģiskās attīstības īpatnības, lai veiksmīgi organizētu pedagoģisko procesu pirmsskolā.
2. 21. gadsimtā mūsu bērni dzīvo pasaulē, kuras virzītājspēks ir informācijas apmaiņa ar tehnoloģijas palīdzību, tāpēc bērniem jāpārzina matemātika un jārisina problēmas, izmantojot matemātisko domāšanu. Svarīgi jau no pirmsskolas vecuma sniegt bērniem zināšanas matemātisko priekšmetu veidošanā.
3. Elementāro matemātisko priekšstatu veidošana vecākā pirmsskolas vecuma bērniem noris efektīvāk, ja tiek izmantotas rotaļas. Tieši rotaļās pilnveidojas matemātiskie priekšstati, pašmotivācija, vēlme mācīties, kā arī tiek veicināta bērna domāšanas attīstība, spēja salīdzināt, analizēt, spriest un vispārināt.
Organizējot un veicot pedagoģisko pētījumu par rotaļu nozīmi 5 līdz 6 gadus vecu bērnu ar jauktiem attīstības traucējumiem matemātisko prasmju attīstībā darba autore secina:
1. Aptaujātie respondenti izprot, ka jauktie attīstības traucējumi ir raksturīgi ar to, ka bērniem ir kavēta bērna vispārējā attīstība, kas neatbilst faktiskajam vecumam.
2. Aptaujas rezultāti liecina, ka 65 % respondentu (13 no 20) uzskata, ka pirmsskolas vecuma bērni mācību saturu apgūst integrētā mācību procesā – rotaļdarbībā visas dienas garumā. Tādēļ matemātisko prasmju apguve ir integrēta rotaļdarbībā, un sekmē dažādo matemātisko vienību apguvi bērniem ar jauktiem attīstības traucējumiem rotaļdarbībā.
…