Nobeigums
Darba izstrādes gaitā tika apkopotas dažādu autoru atziņas par rotaļas nozīmi fonemātiskās uztveres attīstībā vecākā pirmsskolas vecuma bērniem.
Tika veikts pētījums, lai noskaidrotu rotaļas izmantošanas iespējas bērnu fonemātiskās uztveres attīstības veicināšanā .
Realizējot pētījuma mērķa sasniegšanai izvirzītos uzdevumus , tika gūti šādi secinājumi:
1. Analizējot dažādu autoru atziņas par vecākā pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnībām un to ietekmi valodas veidošanās procesā, ir jārespektē bērna daudzšķautņainā daba, kura nevar attīstīties bez pieaugušā mērķtiecīgas virzības.
2. Daudzu valodas attīstības traucējumu pamatā ir nepietiekami attīstīta fonemātiskā uztvere, t. i. , spēja diferencēt pēc izrunas līdzīgās skaņas, tāpat arī nepietiekami attīstīta spēja runas plūsmā nodalīt valodas skaņu kompleksus – vārdus, tos atcerēties un tikpat precīzi atkārtot.
3. Vecākajā pirmsskolas vecumā, lai sekmīgi sāktu mācīties lasīt un rakstīt, ir nepieciešams pamats – pilnvērtīga runas un valodas attīstība. Un viens no būtiskākajiem pareizas runas attīstības priekšnoteikumiem ir fonemātiskās uztveres attīstība.
4. Fonemātiskās uztveres aktivizēšanā veiksmīgi izmantojami speciāli vingrinājumi un rotaļas, kas piesaista bērnu uzmanību. Fonemātiskās uztveres attīstībā svarīgs priekšnoteikums ir dzirdes uztveres un uzmanības attīstīšana, ko realizē ar speciālu rotaļu palīdzību.
5. Nodarbību un ārpusnodarbību laikā, pielietojot mērķtiecīgi izvēlētus vingrinājumus, rotaļas un spēles, tiek trenēta dzirdes uztvere un attīstīta runa un valoda, tātad – aktivizēta arī fonemātiskā dzirde.
6. Veicot pedagoģiskos vērojumus, apkopojot aptaujas rezultātus un analizējot bērnu darbus, var izdarīt secinājumus, ka rotaļām izvirzītais uzdevums – veicināt fonemātiskās uztveres attīstību, tika sekmīgi veikts un izvirzītā hipotēze, ka bērnu fonemātiskā uztvere pilnveidojas, ja skolotājs sistemātiski izmanto rotaļas runas nodarbību un ārpusnodarbību laikā, ir pierādīta.
…