Pašvaldības policija ir apbruņota militarizēta pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Likums spēkā no 06.07.1995.1 Tās tiesiskais regulējums darbojās saskaņā ar 04.06.1991. gadā pasludināto Latvijas Republikas likumu „Par policiju” 2., 19 un 37. pants, 19.06.2007. Kā arī MK noteikumi Nr. 397 „Pašvaldības policijas paraugnolikums” un 01.10.2003. pieņemto pašvaldības policijas nolikums Nr. 75.
Rīgas Pašvaldības policija ir Rīgas domes struktūrvienība, kas darbojas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, (skatīt pielikumu 2). Tās darbību nosaka 2003.gada 1.jūlijā apstiprinātais “Rīgas pašvaldības policijas nolikums”.2 Rīgas pašvaldības policija vai pašvaldības policija ir institūcija sabiedriskās kārtības uzturēšanai un tiesībaizsardzībai, kas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei darbojas Rīgas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policija ir Rīgas domes izveidota iestāde, kas, risinot darba organizācijas jautājumus, sadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām.3
Rīgas pašvaldības policijas darbību nosaka likums „Par policiju”. Šis likums nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, finansēšanas, materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas darbību. (2006. gada 15. jūnija likuma redakcijā)4
Kā jau katrai organizācijai, tā arī Pašvaldības policijai ir savs zīmogs ar pašvaldības ģerboņa attēlu un pilnu pašvaldības policijas nosaukumu, noteikta parauga veidlapas, norēķinu konts un pašvaldības policijas karogs. Pašvaldības policijas ģerboni (skatīt pielikumā 1).
Pašvaldības policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas likums „Par policiju”, citi Latvijas Republikas normatīvie akti, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un tās Prezidija lēmumi un dekrēti, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumi un rīkojumi, starptautiskie līgumi, kam pievienojusies Latvijas Republika, ar Latvijas Republikas iekšlietu ministra 11.06.2001. rīkojumu Nr.390 apstiprinātais „Pašvaldības policijas paraugnolikums”5, Rīgas domes saistošie noteikumi un lēmumi, kā arī Rīgas pašvaldības policijas nolikums un pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.6
Viena no galvenajām pazīmēm, kas atšķir valstisku veidojumu no jebkuras citas politiskas organizācijas, ir sekojoša: valsts ir vienīgais politiskais veidojums, kura rīcībā ir savas tiesībsargājošās institūcijas, kas domāts likumu ievērošanas un likumības nodrošināšanai. Nav iedomājama valsts pastāvēšana bez šī mehānisma, pretējā gadījumā valsts varai nebūtu iespēju nodrošināt, tajā skaitā piespiedu kārtā, valsts iedzīvotājus ievērot noteiktās tiesību normas.
Tiesiskā kārtība– tāda sabiedrisko attiecību kārtība, kas izveidojas likumības īstenošanas rezultātā, tā ir realizēta likumība.
Sabiedriskā kārtība – tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību. Valsts, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību, novērstu un atklātu likumpārkāpumus, izveido struktūru vai drošības institūciju sistēmu, kas pilda šos uzdevumus. …
