-
Rīgas ostas muitas uzraudzība
Diplomdarbs72 Transports, sakari, Ekonomika, Bankas, finanses, vērtspapīri
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 5 | |
1. | Latvijas pievienošanās vienotai ES muitas sistēmai | 7 |
1.1. | ES Muitas politikas vispārējs apskats | 7 |
1.2. | Izmaiņas Latvijas muitas darbā pēc iestāšanās ES | 9 |
2. | Rīgas ostas vispārējs raksturojums | 19 |
2.1. | Rīgas ostas veidošanās, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tās dalība starptautiskajās organizācijās | 19 |
2.2. | Ekonomisko rādītāju analīze | 21 |
2.3. | Rīgas ostas un Latvijas muitas sadarbības pamatnostādnes | 23 |
3. | Rīgas ostas MKP darba organizācija un tās uzlabošanas pamatvirzieni | 24 |
3.1. | VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Rīgas brīvostas MKP 0210 darba tehnoloģiskā shēmas raksturojums | 24 |
3.2. | Muitas riska analīzes nozīme un virzieni ostās | 51 |
3.2.1. | Riska faktoru noteikšanas nepieciešamība un to analīze muitas darbā | 51 |
3.2.2. | Muitas riska novērtēšanas specifika ostās | 53 |
3.2.3. | Kuģa kravas riska rādītāji | 55 |
3.2.4. | Kravas kontroles dokumenti un to riska analīze | 58 |
3.2.5. | Okeāna konteineru riska analīze | 61 |
4. | Muitas kontroles pasākumi Rīgas ostā | 66 |
4.1. | Muitas kontroles vispārējās prasības ostās | 66 |
4.1.1. | Efektīvas kuģu pārbaudes nozīme | 66 |
4.1.2. | Pārbaudāmā objekta izvēle | 67 |
4.1.3. | Muitas kontroles pasākumu kopums uz kuģa | 68 |
4.1.4. | Veselības un drošības pasākumi veicot muitas kontroli ostās | 73 |
4.1.5. | MKP riska vadības dokuments | 73 |
4.2. | Muitas darbības rezultāti un to efektivitātes analīze Rīgas ostas MKP | 78 |
4.3. | Muitas kontroles prioritārie virzieni un to realizācijas pasākumi | 86 |
4.3.1. | Muitas kontroles stratēģijas pamatnostādnes | 86 |
4.3.2. | Narkotisko vielu kontrabandas apkarošana | 87 |
4.3.2.1. | Narkotisko vielu raksturojums | 87 |
4.3.2.2. | Narkotisko vielu iedalījums | 88 |
4.3.2.3. | Narkotiku kontrabandas riska pasažieru noteikšana | 91 |
4.3.3. | Intelektuālā īpašuma aizsardzība | 93 |
4.3.4. | Apdraudēto savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzība | 95 |
Secinājumi un priekšlikumi | 97 | |
Bibliogrāfiskais saraksts | 100 |
IEVADS
Latvijas lēmums iestāties Eiropas Savienībā (ES) būtiski ietekmēja muitas darbu, jo iestāšanās bija iespējama tikai tad, kad muita bija sakārtojusi savu dienestu atbilstoši ES noteiktajiem standartiem.
Šā gada 1.maijā Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta, ostas un pieņemšanas - nodošanas dzelzceļa stacijas kļuva par Eiropas Savienības ārējo robežu. No kādreizējiem 44, kā ES ārējie muitas kontroles punkti saglabājās vairs tikai 23.
Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, ir jāspēj īstenot daudz jaunu muitas funkciju. Savas kompetences ietvaros muitai ir jānodrošina ES Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšana – lauksaimniecības produktu importa un eksporta režīma kontroli un attiecīgo maksājumu iekasēšanu.
Pēc iestāšanās ES vairs nevar runāt tikai par Latvijas tirgu vai Latvijas patērētāju interesēm, jo Latvijas muitai ir jāaizsargā visas ES patērētāju un kopējā tirgus intereses. Visas ES finansiālo interešu, iekšējā tirgus un sabiedrības aizsardzībai nepieciešama atbilstoša muitas kontrole, jo kļūstot par ES ārējo robežu, Latvijas muitai ir jāuzņemas daļa pienākumu, ko līdz šim veikušas dalībvalstis ar ilgu pieredzi ES normatīvo aktu piemērošanā.
Pēc iestāšanās ES galvenais muitas darbību regulējošais normatīvais dokuments ir ES muitas kodekss.
Latvijas muitas mērķis ir nodrošināt to, ka preču, kuģu, sauszemes transportlīdzekļu, vilcienu, lidmašīnu un pasažieru kustība, iebraucot Latvijas Republikas teritorijā vai izbraucot no tās, notiek atbilstoši ES muitas kodeksa prasībām.
Mūsdienu muitas kontrole nav iedomājama bez riska analīzes, selektivitātes un pēcmuitošanas audita, bet pat viss šis līdzekļu kopums nespēj nodrošināt efektīvu kontroli, ja muita darbojas viena pati. Sekmīgs rezultāts iespējams tikai cieši sadarbojoties dažādām valsts institūcijām, kas strādā uz robežas, pilnveidojot savstarpējo sapratni starp muitu un uzņēmējiem, kā arī pastāvot labai starptautiskai sadarbībai ar citu valstu muitu dienestiem.
Latvija sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir tranzīta satiksmes krustpunkts. Latvija ir ceļā no Rietumeiropas uz NVS valstīm un no Eiropas dienvidiem uz ziemeļiem, kā arī pretējā virzienā. Latvijas jūras robeža ir 494 kilometrus gara – ar trijām lielām jūras ostām: Rīgu, Ventspili un Liepāju un septiņām mazākām. No šīm ostām tirdzniecības ceļi ved uz visām pasaules valstīm. Pēc iestāšanās ES Latvijas austrumu robeža kļuva par ES ārējo robežu, tādēļ valsts ekonomikā nozīmīgu vietu ieņem kravu tranzīts, pasažieru pārvadājumi, tūrisms un to apkalpojošās infrastruktūras.
…
Darba īss saturs 1.Latvijas pievienošanās vienotai ES muitas sistēmai; 2.Rīgas ostas vispārējs raksturojums; 3.Rīgas ostas MKP darba organizācija un tās uzlabošanas pamatvirzieni; 4.Muitas kontroles vispārējās prasības ostās; 5.Muitas darbības rezultāti un to efektivitātes analīze Rīgas ostas MKP; 6.Narkotisko vielu kontrabandas apkarošana
- Mārketinga plāns A/S «LNT» pārraidei «LNT brokastis»
- Naftas produktu izkraušanas tehnoloģija
-
Rīgas ostas muitas uzraudzība
Diplomdarbs72 Transports, sakari, Ekonomika, Bankas, finanses, vērtspapīri
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ventspils ostas nozīme Latvijā kā Baltijas reģiona tranzītvalstī
Diplomdarbs augstskolai58
Novērtēts! -
Latvijas muitas politika, tās darbības izvērtēšana un attīstība
Diplomdarbs augstskolai70
Novērtēts! -
SIA "Ostas termināls" darbība un vieta tirgū
Diplomdarbs augstskolai71
-
Rīgas Fondu biržas darbības analīze
Diplomdarbs augstskolai75
-
Ārvalstu investīciju piesaistīšana Rīgas brīvostas teritorijā
Diplomdarbs augstskolai83