Sakārtots vērtspapīru tirgus darbības mehānisms un veiksmīga Rīgas Fondu biržas darbība ir svarīgs priekšnosacījums Latvijas ekonomikas izaugsmei, jo ar Rīgas Fondu biržas starpniecības palīdzību tiek piesaistīti investori, līdz ar to valstī ieplūst investīcijas un kapitāls. Lai spriestu par to, vai Rīgas Fondu birža darbojas veiksmīgi, ir jābūt zināšanām un skaidrībai par to, kādi procesi notiek biržā un kā tie notiek. Tāpat ir jāveic galveno Rīgas Fondu biržas darbību raksturojošo rādītāju analīze un jāizvērtē nākotnes perspektīvas. Pēc autores domām, bakalaura darbs ir aktuāls, jo šobrīd pieejamā jaunākā informācija par Rīgas Fondu biržu ir apkopota tikai vienā grāmatā – Ģ.Apsītis „Vērtspapīru tirgus zinības”.
Darba mērķis: raksturojot biržas vēsturiskos un teorētiskos aspektus, izpētot likumdošanu un uzraudzības pamatprincipus, sniegt Rīgas Fondu biržas darbības analīzi.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojošie uzdevumi:
apkopot pieejamo informāciju par biržām kopumā un dziļāk par Rīgas Fondu biržu;
iepazīties ar Rīgas Fondu biržu galveno reglamentējošo tiesisko nodrošinājumu un biržas uzraudzību;
aprakstīt Rīgas Fondu biržas vēsturi un tās starptautisko integrāciju;
raksturot Rīgas Fondu biržas tirdzniecības modeli un vērtspapīru sarakstus;
sniegt Rīgas Fondu biržas indeksu un apgrozījuma analīzi;
veikt Latvijas akciju tirgus kapitalizācijas analīzi;
ar ekonometriskās modelēšanas palīdzību veikt OMX Rīga indeksa izmaiņu ietekmi uz akciju tirgus kapitalizāciju;
izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus Rīgas Fondu biržas turpmākai veiksmīgai darbībai un attīstībai.
Bakalaura darbā tika pielietotas sekojošās zinātniskās metodes:
1.vispārzinātniskās pētījumu metodes:
loģiski-konstruktīvā metode – izsakot spriedumus, analizējot rezultātus;
grafiskā metode – pētot parādību savstarpējās sakarības;
monogrāfiskā jeb aprakstošā – tika veikta parādības detalizētu izpēte, apkopojot informāciju un pamatojoties uz daudzveidīgas literatūras apskatu, raksturojot ne vien parādību pašreizējo stāvokli, bet arī to, kādas pārmaiņas notikušas laika gaitā;
analīzes metode – veselā informācija tika sadalīta sastāvdaļās, apskatot katru no tām atsevišķi;
sintēzes metode – atsevišķi pētāmā objekta elementi tika apvienoti vienotā veselumā, lai pētītu to kopsakarības;
2.statistisko pētījumu metodes:
statistiskā novērošana – tika veikta informācijas vākšana par pētāmajiem procesiem;
apkopošana un grupēšana – savāktā informācija tika klasificēta un sistematizēta, tad sadalīta grupās (pa periodiem), tādējādi tika noteikta sakarību esamība;
analītisko grupējumu metode – tika aprēķināti pieaugumi, pieaugumu tempi;
3. matemātiskā metode:
ekonometriskā metode – tika definētas hipotēzes, noteikts ekonometriskais modelis, veikta datu pārbaude, modeļa parametru vērtēšana, hipotēžu pārbaude un secinājumu izteikšana.…
