Ievads
Latvijas aizsargu organizācijai ir būtiska nozīme Latvijas pastāvēšanas vēsturē, jo no Latvijas pastāvēšanas pirmajām dienām, tās uzdevumos bija rūpēties par jaundibinātās valsts, iekšējo drošību. Šo funkciju aizsargu organizācija saglabāja visu Latvijas pirmās brīvvalsts laiku. Bet bez šīs sākotnējā pienākuma, aizsargu organizācijas pienākumiem, klāt nāca arī citi, piemēram, rīkot kultūras pasākumus – teātra izrādes, lekcijas par valsts vēsturi un tā tālāk, ar ko, galvenokārt, nodarbojās pie organizācijas izveidotie aizsardžu pulciņi. Kopumā ņemot, Latvijas aizsargu organizācijai, pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā, nozīmīga loma bija ne vien iekšējās drošības jautājumos, bet arī kultūras jomā.
Ļoti būtisks iemesls, kāpēc ir vērts pētīt Rēzeknes aizsargu organizāciju ir tas, ka autoram nav nācies literatūrā sastapties ne ar vienu pētījumu vai rakstu, kas aptvertu un būtu vērsts uz kāda atsevišķa aizsargu pulka darbības izpēti, ja runā tikai par aizsargu teritoriālajiem pulkiem. Literatūrā var sastapties vienīgi ar pētījumiem par aizsargu speciālajiem pulkiem, kā arī ir sastopami pētījumi, kas vērsti uz kādas problēmas izpēti, aizsargu organizācijā. Aizsargu teritoriālo pulku izpētei ir liela nozīme, Latvijas aizsargu organizācijas izpētē, jo tieši tie veidoja aizsargu organizācijas kodolu.
Latvijas aizsargu organizācija tika oficiāli nodibināta 1919. gada 20. martā, lai aizsargātu iedzīvotājus no laupītājiem, kas toreiz darbojās frontes aizmugurē. Tiesa gan, jau pirms aizsargu organizācija tika oficiāli nodibināta, darbojās vairāki pulciņi, kas centās uzturēt kārtību un kuros iesaistījās iedzīvotāji uz pašu iniciatīvas pamata. Sākot no 1919. gada 20. marta, aizsargu pulki tika dibināti pie pirmās izdevības, no lieliniekiem atbrīvotajos Latvijas apriņķos, lai tie rūpētos par drošību. Tiesa gan, sākumā iestāšanās aizsargu organizācijā notika klaušu kārtā, bet, karam beidzoties, tā tika pārveidota par brīvprātīgu. Par iemeslu kalpoja tas, ka Latvijas teritorijā darbojās lielas bruņotas bandas, kas laupīja un nedeva mieru civiliedzīvotājiem. Tāpēc aizsargu palīdzība policijai bija liela nozīme, jo bieži vien lauku apvidos policijas darbinieku skaits nebija pietiekoši liels, lai veiksmīgi vieni paši, veiktu savus pienākumus, bez aizsargu piedalīšanās.
Bakalaura darba objekts ir Latvijas aizsargu organizācija, kā viens no Latvijas valsts drošības faktoriem, pirmās brīvvalsts laikā.
Darba priekšmets ir Rēzeknes aizsargu organizācijas darbība, laika periodā no 1920. līdz 1929. gadam.
Darba mērķis ir pētīt Rēzeknes aizsargu organizāciju uz kopējā Latvijas aizsargu organizācijas fona, lai varētu izvērtēt, vai Rēzeknes aizsargu organizācija neatpalika attīstībā no Latvijas aizsargu organizācijas citur Latvijā.
Lai sasniegtu darba mērķi, ir izvirzīti šādi uzdevumi:
• izpētīt Latvijas aizsargu organizācijas tiesiskos aspektus;
• izvērtēt, kādi apstākļi kalpoja par iemeslu Latvijas aizsargu organizācijas izveidošanai;
• kāda bija Latvijas aizsargu organizācijas struktūra;
• izpētīt, kāds bija stāvoklis ar materiālo nodrošinājumu Rēzeknes aizsargu pulkā uz kopējā Latvijas aizsargu organizācijas fona;
• salīdzināt aizsargu darbību Rēzeknē un citur Latvijā;
Darbā tika izmantotas šādas pētnieciskās metodes: vēsturiski ģenētiskā, retrospektīvā un struktūru sistēmu metode.
Autors darbu ir sadalījis divās daļās, lai tādā veidā varētu sasniegt izvirzīto darba mērķi. Pirmajā daļā ietilpst trīs nodaļas, kurās tiek pētīta Latvijas aizsargu organizācija. Savukārt otrā daļā ietilpst četras nodaļas, kur galvenokārt tiek pētīta Rēzeknes aizsargu organizācija uz kopējā Latvijas aizsargu organizācijas fona.
…
