Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas uzņēmumam būtu jāveic brīvas kokurences apstākļos, lai nodrošinātu veiksmīgai saimnieciskajai darbībai un uzņēmuma augšupejai nepieciešamos priekšnoteikumus, ir aktīva iedarbošanās uz patērētāju pieprasījuma veidošanos un valsts iedzīvotāju gaumes audzināšana. Par līdzekli šādai darbībai kalpo reklāma, kas Latvijā ir visplašāk pielietotā produkcijas realizācijas noieta veicināšanas metode un ir kļuvusi par patstāvīgu tautsaimniecības nozari.
Ņemot vērā, ka Latvijas tirgū pieejams ārkārtīgi plašs un daudzveidīgs preču un pakalpojumu klāsts, kas nepārtraukti mainās un tiek papildināts ar jauniem produktiem un pakalpojumiem, tad ar reklāmas palīdzību var savlaicīgi informēt pircējus gan par mazpazīstamām un jaunām precēm, gan arī atgādināt par jau esošajām un visvairāk pieprasītajām precēm.
Reklāma ir kļuvusi par ekonomisko un sociālo realitāti un ir neatlaidīgi un stabili ienākusi iedzīvotāju sadzīvē. Ne TV, ne radio, ne prese bez reklāmas nav iedomājama, turklāt tā ir kļuvusi par šo masu mediju galveno ieņēmumu avotu. Tā, piemēram, 1997.gada rudenī populārākā krāsainā dienas laikraksta “Diena”reklāmas piesātinājums bija vairāk nekā 35% [15,6].
Tikai 1999.gada decembrī stājās spēkā Reklāmas likums, lai nodrošinātu reklāmas atbilstību patērētāju aizsardzības un godīgas konkurences principiem. Patreiz Reklāmas likuma uzraudzībai nozīmētas trīs jau esošas institūcijas - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (uzrauga reklāmas atbilstību patērētāju un sabiedrības interesēm) , Konkurences padome ( aizsargā uzņēmēju intereses) un Farmācijas inspekcija (zāļu reklāmas uzraudzība). Lai nodrošinātu vienotu pieeju ar reklāmu saistīto jautājumu risināšanā, kā arī, lai novērstu tādu iespēju, ka iepriekšminēto institūciju funkcijas dublētos, tika izveidota arī Reklāmas padome, kuras sastāvā darbojas arī pārstāvji no dažādām reklāmas uzraudzības institūcijām, tai skaitā, Radio un televīzijas padomes, uzņēmēju asociācijām, sabiedriskām organizācijām.
Latvijā notiek asas diskusijas par TV un radio reklāmu, jo nenoliedzami šajos medijos izvietotā reklāma ir visvairāk uzmanību piesaistošā un nereti pat uzmācīga. Jāsaka, ka likumdošana šajā jomā vēl aizvien nav sakārtota un pienācīgi izstrādāta. Salīdzinājumam, attīstītās Rietumu valstīs standarta reklāmas raidīšanas laiks TV ir 4 minūtes pirms un 4 minūtes pēc filmas - toties Latvijas TV kanālos situācija ir krasi atšķirīga, pat 20 - 30 minūšu gari raidījumi ar reklāmas pauzēm tiek pārtraukti pat vairākas reizes. Ļoti nomācoša un uzbāzīga ir arī nekvalitatīvi atskaņotā reklāma sabiedriskajos transporta līdzekļos. Savukārt nenoliedzami ir uzlabojusies reklāmu vizuālā un redakcionālā kvalitāte - teksti kļūst interesantāki un oriģinālāki, reklāmas kampaņas - dinamiskākas un intriģējošākas, salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu sākumu, kad, pārejot no plānveida uz tirgus ekonomiku, masu mediji bija pārpludināti ar unificētām Rietumu valstu reklāmām primitīvā tulkojumā.
Pretēji nepietiekami izsludinātajai likumdošanai attiecībā uz reklāmu un tās kvalitātes kontroli, plašumā izvērsusies dažādu reklāmdarbībai nepieciešamu datu uzskaites un pētīšanas sistēma. 1993.gada martā tika ieviests tā saucamais JP indekss, kura uzdevums ir kalpot par Latvijas tirgus reklāmaktivitātes indikatoru.Šis indekss aptver to tirgus dalībnieku segmentu, kas klientu piesaisti veic laikrakstos. Regulāru presē publicēto reklāmu monitoringu veic reklāmas aģentūra “Diena”. Pateicoties šai datu bāzei ļoti īsā laikā iespējams gūt informāciju par reklāmas intensitāti jebkurā nozarē vai par atsevišķu reklāmdevēju jebkurā laika posmā. Pilnveidojoties un attīstoties progresīvām tehnoloģijām, iespējams veikt daudz precīzākus un apjomīgākus pētījumus, līdz ar to arī kvalitatīvākus.
Kā nopietnāka datu uzskaites un pētīšanas organizācija jāmin Baltijas Datu Nams (Baltic Media Facts), kas mērķa grupu indeksu un preses izpēti veic jau kopš 1992.gada, TV un radio - kopš 1995.gada. Savukārt, sākot ar 1998.gadu uzsāka arī āra reklāmas un detalizētākus radioreklāmas pētījumus. Kopš 1993.gada tiek veidots arī reklāmu reģistrs, kurā fiksē katru reklāmas gadījumu ar datumu, laiku, medija nosaukumu, pozīciju blokā utt.…
