Pasaulē, un arī Latvijā, jau ir pagājuši laiki, kad uz reklāmu lielākā daļa skatījās, kā uz lieku naudas tērēšanu. Tie bija laiki, kad Latvijā bija ļoti maza konkurence, un minimāli informējot par sevi varēja sasniegt labus rezultātus. Pieaugot konkurencei ir palielinājusies reklāmas nozīme, un daudzām organizācijām nākas pārskatīt savu attieksmi pret mārketinga komunikācijām, kurās ietilpst minētā reklāma, produktu realizācijas veicināšana, sabiedriskās attiecības un personiskā apkalpošana.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mārketinga komunikāciju teorijas apgūšana un to praktiskā izmantošana ir kļuvusi ļoti aktuāla, minētās konkurences dēļ, jeb citiem vārdiem sakot – saasinās cīņa par patērētājiem. Šis patērētājs kļūst aizvien gudrāks, izvēlīgāks, prasīgāks, viņš vēlas iegūt plašu informāciju par tirgū esošiem produktiem. Jāatzīst, ka Latvijas uzņēmumi vēl nepietiekami strādā pēc mārketinga principiem un koncepcijām.
Reklāma ir vispopulārākais mārketinga komunikāciju veids, tā veicina komunikāciju starp ražotājiem un pircējiem, pārdevējiem un pircējiem, kā arī komunikāciju pretējā virzienā. Šāda komunikācija ir ļoti nozīmīga, jo neviena, pat perspektīva ideja nav dzīvotspējīga bez sabiedrības atbalsta. Tāpēc, sabiedrība ir attiecīgi jāinformē.
Reklāmā dotā informācija atspoguļo produkta īpašības un priekšrocības, kuras sola apmierināt pircēja vēlmes un vajadzības. Reklāma ne vien informē par preces īpašībām un priekšrocībām, bet arī veicina firmas vārda nostiprināšanos. Reizēm uzņēmums reklamē produkta grupu, neminot savu vārdu, dažreiz uzņēmumi reklamē tikai savu vārdu, lai veicinātu firmas iepazīšanu, to vienlaikus saistot ar vairākām precēm, lai veidotu labu reputāciju vai atjaunotu uzticību uzņēmumam pēc kāda incidenta, piemēram, negatīva atspoguļojuma presē. Firmas vārda reklamēšana veicina produktu grupas noietu.
Reklāma pēc būtības ir psiholoģisks faktors, proti, reklāmdevēju, kā arī reklāmu veidotāju uzdevums ir sekmīgi izpētīt pircēja psiholoģisko attieksmi pret reklāmā redzēto, kā arī paredzēt iespaidu, kādu reklāma atstās uz tās mērķauditoriju. Tamdēļ reklāmdevējiem un reklāmas veidotājiem ir jābūt ļoti informētiem par sociāli ētiskām kategorijām, cilvēku labklājību, reklāmas mērķauditorijas īpatnībām u.c.
Panākumi nekustamo īpašumu pārdošanas jomā, tieši tāpat kā jebkurā citā sfērā, ir atkarīgi no mārketinga kvalitātes. Efektīva mārketinga komunikācija ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas ļauj pārdot daudz veiksmīgāk.
Līdz šim, vairumā gadījumu – pārdevējs bija nekustamo īpašumu uzņēmums. Šobrīd ir vērojama tendence, ka aizvien vairāk attīstītāju paši uzņemas arī pārdošanu. Tas izskaidrojams ar to, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un pārdošanas process nesagādā grūtības. Līdz ar to, nekustamo īpašumu uzņēmumi ar reklāmām pārlieku neaizraujas. Parasti pietiek ar nelielu informācijas daudzumu četros līdz piecos preses izdevumos, un tādā pašā skaitā – interneta portālos.
Cits jautājums ir par to, ka vienu un to pašu projektu piedāvā vairāki nekustamo īpašumu starpnieku uzņēmumi, tāpēc tiem ir jādomā par to – kā panākt to, ka potenciālais pircējs vērsīsies tieši konkrētajā uzņēmumā. Risinājums ir: savu vārdu padarīt pazīstamu un pievilcīgu potenciālajiem klientiem. Ir jāsaprot, ka tas, kas tiešām sniedz rezultātus, ir klientu emocionālās saiknes izpratne un attīstīšana. Šai emocionālajai saitei jāatšķir zīmols un ilgtermiņā jābūvē zīmola vērtība, lojalitāte un izpratne.
Darba mērķis ir pētīt un analizēt SIA BALTHAUS reklāmas un tās nesējlīdzekļu izvēli, tās iedarbību uz patērētājiem, lai, nepieciešamības gadījumā, sniegtu priekšlikumus vai veiktu izmaiņas līdzšinējā SIA BALTHAUS reklāmas un tās nesējlīdzekļu izvēlē.
Darba izvirzītā mērķa sasniegšanai, autors izvirza sekojošu uzdevumu izpildi:
1.Pamatojoties uz literatūru, pētīt mārketinga komunikāciju vispopulārākā veida – reklāmas – nozīmi uzņēmumu darbībā, teorētiskā aspektā;
2.Izvērtēt reklāmas nesējlīdzekļu īpatnības, priekšrocības un trūkumus;
3.Pamatojoties uz dažādiem specializētajiem izdevumiem par nekustamo īpašumu – raksturot nekustamā īpašuma tirgus situāciju, kā arī reklāmas apjomus tajā;
4.Sniegt ieskatu pētāmā uzņēmuma darbībā un virzienos;
5.Pamatot reklāmas nepieciešamību nekustamā īpašuma uzņēmumos;
6.Uzskaitīt uzņēmumā izmantojamos mārketinga komunikāciju līdzekļus;
7.Analizēt uzņēmuma reklāmas un tā nesējlīdzekļu izvēli un to iedarbību uz potenciālajiem pircējiem;
8.Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma reklāmas efektivitātes paaugstināšanai attiecībā pret potenciālajiem klientiem.
Veicot šo darbu, autors pielietos divas pētījumu metodes. No tām: teorētiskā, kur tiks analizēta literatūra un empīriskā metode – tiešais vērojums, pārrunas ar SIA BALTHAUS darbiniekiem un iegūtās informācijas analīze.…
