SECINĀJUMI
Noslēdzot šo darbu, autore secina, ka ievadā pieteiktie mērķi ir sasniegti- pēc kontentanalīzes veikšanas rezultātiem ir pamatota iespēja veikt secinājumus, kāds īsti ir reģionālais laikraksts Latvijā. Proti, parasti tas ir 8- 16 lappušu biezs, iznāk trīs reizes nedēļā, turklāt vismaz 3 reizes gadā tam ir pielikumi, parasti saistīti ar kādiem gadskārtējiem svētkiem vai svarīgiem notikumiem. Pirmās lappuses saturu, līdzīgi kā ir pierasts redzēt nacionāla mēroga laikrakstos, veido jaunākā/aktuālākā ziņa un vairākas īsās ziņas. Pirmajā lappusē var būt publicētas arī ielu intervijas, taču autores apskatītajos laikrakstos tās galvenokārt tika publicētas avīzes iekšlapās- piemēram, „Kurzemnieka” gadījumā: otrajā lappusē vai „Bauskas Dzīves” gadījumā: pēdējā lappusē. Runājot par pēdējās lappuses saturu, tad visbiežāk šī lappuse atvēlēta reklāmai, sludinājumiem, laika ziņām un citiem izklaidējoša rakstura materiāliem.
Visos autores apskatītajos laikrakstos tika publicēti komentāri- divos no analizētajiem laikrakstiem bija īpašas rubrikas, piemēram, „Bauskas Dzīves” otrā lappuse nodēvēta par Komentāri, viedokļi, vēstules rubriku, kurā tika publicēti gan komentāri, gan lasītāju iesūtītās vēstules, gan dažādu- gan štata, gan ārštata žurnālistu viedokļi. Kvalitatīva laikraksta būtība ir atbildēt par savām publikācijām, tāpēc komentāriem ir nepieciešama autora vārda publicēšana- „Kurzemnieks” un „Bauskas Dzīve” šo principu ievēro ļoti stingri, savukārt „Brīvā Daugava”, publicējot redakcijas komentāru pirmajā lappusē, autores apskatītajos 2006.gada izdevumos nekad nav norādījusi komentāra autoru.
Runājot par materiālu autoriem, tad visbiežāk reģionālajam laikrakstam raksta konkrētās redakcijas štata žurnālisti- tas ir pašsaprotami. Diezgan regulāri reģionālajā laikrakstā parādās arī avīzes redaktora vārds pie dažādas tematikas materiāliem, daļu rakstu tiek parakstīti arī ar ārpusštata žurnālisti vārdiem. Gribētos atzīmēt, ka reģionālajam laikrakstam ir tā īpatnība, ka bieži lasītāji savas avīzes redaktoru un žurnālistus pazīst personīgi, iespējams tā varētu izskaidrot faktu, ka, piemēram, „Brīvajā Daugavā” ļoti regulāri parādās materiāli, kurus rakstījuši rajona iestāžu darbinieki, arī PR un reklāmas speciālisti. Iespējams, ka iemesls preses prelīžu pārpublicēšanai ir žurnālistu un viņu laika trūkums, lai saņemto relīzi pārveidotu par žurnālistikas materiālu- ziņu rakstu vai aprakstu. Taču, kā var secināt pēc abu pārējo analizēto laikrakstu prakses, PR materiālu publicēšana nav kvalitatīva reģionālā laikraksta pazīme, jo gan „Bauskas Dzīvē”, gan „Kurzemniekā” šādi materiāli parādās ļoti reti vai arī gandrīz nekad.
Runājot par materiālu tematiku, tad reģionālajā laikrakstā visbiežāk tiek publicētas rajona mēroga sadzīviskas ziņas- lietas, kas kopienas dalībniekam ir patiešām aktuālas un ir nepieciešama informācija par tām. Daudz tiek rakstīts par izglītības jaunumiem rajonā- par dažādiem skolu pasākumiem, problēmām un to risinājumiem. Reģionālajā laikrakstā tiek pievērsta uzmanība arī lauksaimniecības un ekonomikas aktualitātēm rajonā, tomēr, kā jau autore minēja, laikraksts ir kā saikne starp kopienas dalībniekiem- caur laikrakstu viņiem ir iespēja uzzināt sadzīviskus jaunumus, kas, iespējams, radikāli var ietekmēt viņu ikdienu.
Reģionālajā laikrakstā visbiežāk tiek publicēti ziņu raksti- informējoši, pamācoši, paskaidrojoši. Daļu laikraksta aizņem arī fīčera jeb apraksta tipa materiāli, kuros, atšķirībā no ziņu rakstiem, tiek apskatītas mazāk aktuālas tēmas un tie vairāk ir izklaidējoša rakstura. Reģionālais laikraksts savā būtībā ir laikraksts saviem lasītājiem, savas kopienas dalībniekiem, tāpēc svarīgs ir viņu viedoklis par notiekošo kopienā- lai saņemtu atgriezenisko saiti, katrā laikraksta numurā parasti tiek publicētas lasītāju vēstules vai atbildes uz jautājumiem, kurus lasītāji ir uzdevuši redakcijai. Lasītāji labprāt par savām nebūšanām vai, gluži otrādi, prieku raksta avīzei un cer, ka viņu vēstule tiks publicēta- tādējādi lasītājam rodas sajūta, ka viņš ir uzklausīts un sadzirdēts. Dažiem kopienas dalībniekiem, iespējams, laikraksts ir vienīgā vieta, kur viņš var tikt uzklausīts un justies piederīgs, tāpēc vēl jo nozīmīgāka ir šāda savstarpējā komunikācija starp vietējo laikrakstu un viņa lasītāju.
Ievadā kā šī darba mērķi izvirzīju noteikt darbā analizēto laikrakstu atbilstību laikraksta nosaukumam- noslēdzot darbu secinu, ka visi manis apskatītie rajonu laikraksti atbilst laikraksta būtībai un laikraksta kā masu saziņas līdzekļa funkcijām- informēt, izklaidēt, pētīt, saliedēt sabiedrību, būt par kopienas diskusiju vietu, veidot dienaskārtību, kā arī kalpot politiskajai un ekonomiskajai sistēmai. Demokrātiskā sabiedrībā mediju, tostarp arī reģionālo laikrakstu, uzdevumi ir ziņot par sociopolitiskajām norisēm, kuras var ietekmēt kopienas locekļu labklājību, veidot dialogu starp plašu viedokļu klāstu; sekot, kā amatpersonas pilda savus pienākumus, mudināt pilsoņus uz aktīvu līdzdarbību politikā un sabiedriskajā dzīvē, pretoties centieniem ierobežot savu neatkarību. Apkopojot analīzes rezultātus, var secināt, ka pētījumā apskatītie laikraksti atbilst kvalitatīva masu medija nosaukumam. Ja būtu jāveido iedalījums- viskvalitatīvākais, mazāk kvalitatīvs un vismazāk kvalitatīvs, tad „Kurzemnieks” un „Bauskas Dzīve” pēc autores domām, būtu pakāpi augstāk par „Brīvo Daugavu” iepriekš darbā aprakstīto iemeslu dēļ (daudzo PR materiālu publicēšana, komentāri bez autora).
…
