IEVADS
Mūsdienu tirgus ekonomikā valsts kompetencē ir daudzas funkcijas, pirmkārt saistītas ar t.s “sabiedrības labumu” sniegšanu. Šo funkciju veikšanai valsts rīcībā jābūt pietiekamam finanšu līdzekļu daudzumam, kurus pārvalda ar valsts budžetu. Budžeta politikas izdevumu un ieņēmumu daļas ir cieši saistītas un prasa tās uzbūves teorētisko principu un realizācijas mehānismu izstrādi. Īpaši sarežģīta politika ir ieņēmumu sfērā, jo valsts risina pretrunīgus uzdevumus: no vienas puses ir nepieciešams maksimizēt valsts ieņēmumus, no otras – pēc iespējas samazināt nodokļu slogu, taisnīgi sadalot to starp nodokļu maksātāju dažādām kategorijām.
Pievienotās vērtības nodoklis ir viens no pasaulē visizplatītākajiem netiešiem nodokļiem .
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiek iekļauts preču un pakalpojumu cenās un līdz ar to ir uzskatāms par noteicošo nodokli – pretstatā tiešajiem nodokļiem, ko iedzīvotāji un uzņēmumi maksā no saviem konkrētajiem ienākumiem.
Par pievienotās vērtības aplikšanas objektu kalpo ienākuma summa no preču, produkcijas realizācijas un pakalpojumu sniegšanas. Šī nodokļa summa vienmēr iekļaujas preces, produkcijas un pakalpojuma pārdošanas cenā. Nodokļa likmes nosakāmas (procentos) no apgrozījuma vai ienākuma summas pirms nodokļu aplikšanas, minēto summu parasti sauc par neto ienākuma summu.
Nodokļu administrēšana ir savstarpēji saistītu personu kopums, kura mērķis ir nodrošināt nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu iekasēšanu saskaņā ar nodokļu likumiem un kura ietver nodokļu maksātāju reģistrēšanu, nodokļu ieņēmumu uzskaiti, nodokļu kontroli, nodokļu parādu piedziņu un nodokļu maksātāju konsultēšanu.
Darba mērķis: Izpētīt un raksturot norēķinu par PVN uzskaiti un administrēšanu VID Zemgales reģionālajā iestādē.
Lai sasniegtu darba mērķi, ir izvirzīti sekojoši darba uzdevumi:
1. Izanalizēt likumdošanas aktus, kas attiecas uz PVN;
2. Izpētīt un salīdzināt PVN uzskaites principus Latvijā un Eiropā;
3. Raksturot PVN uzskaites kārtību grāmatvedībā;
4. Raksturot VID Zemgales reģionālās iestādes struktūru un darbības principus;
5. Pētīt un analizēt nodokļu iekasēšanas, administrēšanas un kontroles procesu tendences VID Zemgales reģionālajā iestādē.
Bastoties uz iegūto un apkopoto informāciju, izstrādāti secinājumi un priekšlikumi.
Pielietotās pētījumu metodes:
• kvantitatīvā pētījumu metode;
• aprsakstošā metode;
• sintēzes un analīzes metode;
• grfiskā metode.
Pētījuma objekts – Valsts Ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālā iestāde
Pētījuma periods – 2002.-2005.g.
…
