Latvijas izglītības koncepcijā minētais izglītības mērķis ir radīt ikvienam cilvēkam iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu personību. Viens no izglītības uzdevumiem ir sekmēt tāda demokrātiska sabiedrības cilvēka izaugsmi, kas spēj patstāvīgi saskatīt un lietpratīgi risināt dzīves problēmas, apzinās piederību ģimenei, tautai, Latvijas valstij un cilvēcei, atbild to priekšā par savu rīcību, ir brīvs un tolerants kā uzskatos, tā darbībā.
Priekšstatu par to, kāds ir zinošs un sabiedrībai vērtīgs cilvēks, mainījusi humānās pedagoģijas atziņa, ka katrs cilvēks ir neatkārtojams, unikāls un attīstās individuāli. Pedagogiem tiek izvirzīts uzdevums sekmēt skolēna personības atraisīšanos un pašattīstību, turklāt, skolotājam ne tikai jāmāca skolēni, bet jāmācās no viņiem un kopā ar viņiem.
Šobrīd aktuāls ir jautājums, vai Latvijas skolēni spēs konkurēt Eiropas mērogā gan izglītības, gan darba jomā. Viena no problēmām varētu būt Latvijas skolēnu neprasme pašiem novērtēt savu darbību.
Pārmaiņu laikā mainās pieejas mācību procesa organizēšana un vadīšanā, pievēršot uzmanību ne tikai mācību rezultātam, bet arī procesam, kurā skolēns ir subjekts. Mācību procesā skolēns un skolotājs ir sadarbības partneri, tādējādi arī no skolēna tiek prasīta līdzdalība par saviem mācību rezultātiem. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana līdzās skolotāja vērtējumam tiek akcentēts arī skolēna mācību sasniegumu pašizvērtējums.
Jau tas vien, ka skolotājs un arī skolēns pārdomā, kas notiek un kāpēc notiek mācībās, noved pie pārmaiņām, jo šajā domāšanas procesā tiek veikta pašrefleksija.
Aurore ir beigusi studiju programmu Mājas vide un informātika izglītībā, studiju laikā praktizējusi Jelgavas 6. vidusskolā. Pētījuma temata izvēli sekmēja tā aktuāla problemātika. Autores vērojumi liecina, ka zems pašvērtējums ir aktuāla problēma ne vien vienam pusaudzim.…