Pusaudžu mācību motivācija un tās analīze vēstures apguvē

Pozitīva mācīšanās motivācijas veidošana – galvenais no stūrakmeņiem, kas jāveido skolēnos. Šī problēmas aktualitāte nosaka nepieciešamību veidot skolēniem zināšanu patstāvīgas apguves paņēmienus, uzlabot mācību procesu, veidot skolēniem aktīvu izziņas darbību, turpināt izkopt pusaudžu vecumā aktīvu dzīves pozīciju. Sabiedrības pieprasījums – katrā skolēnā jāveido nopietna attieksme pret mācībām, tai jābūt formulētai apziņā, kāpēc skolēni vēlas mācīties.
Motivācija rodas kā reakcija uz vajadzībām, kuras ir motivācijas pamatā, tā darbojas kā ierosinošā funkcija, norādot uz indivīda vērtībām – gan personiskām, gan sociālām. Tas kā cilvēks redz pasauli un motivē savu esamību, ir nenoliedzami saistīts ar viņa māku mācīties.
Motivācija izskaidro, kādēļ cilvēki dara tā un ne citādi, nenodarbojoties ar jautājumu, kā viņi to dara. Gan pedagoģija, gan arī psiholoģija tiecas saprast motivācijas atšķirības dažādiem indivīdiem, kā arī pārmaiņas vienam un tam pašam indivīdam.
Arī aktīvi darbojoties vēstures stundā, skolēns veidojas kā sociāla būtne, kas sarunājas ar citiem, mācās no sabiedrības un vecākiem, skolotājiem un citiem skolēniem.
Sociālā vidē skolēns iegūst ietvaru savas pieredzes izskaidrošanai un iemācās, kā veidot personisko jēgu, saskaņā ar vispārējām kultūras prasībām. Arī skolā un mācību stundās skolēns mācās no saviem līdzcilvēkiem, tāpēc skolotāju uzdevums būtu veicināt, veidot labvēlīgu vidi pusaudža intelektuālās, fiziskās un garīgās pasaules veidošanā un izkopšanā. Tātad pozitīvas mācību motivācijas veidošana ir mūsu sabiedrības ideālu, pasaules uzskata vērtību ieaudzināšana skolēnā apvienojumā ar viņa aktīvu rīcību un darbību mācību stundās. Tas nozīmē, veidot vēstures mācību stundā apzinātu un reāli darbojošos motīvu savstarpējo sakarību, vārdu un darbu vienotību.…