Diplomdarbs
Humanitārās zinātnes
Psiholoģija
Pusaudžu draudzīgu attiecību klasē saistība ar nākotnes p...-
Pusaudžu draudzīgu attiecību klasē saistība ar nākotnes perspektīvu
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievada daļa | 3 | |
Teorētiskā daļa | 7 | |
1. | Draudzības jēdziens psiholoģijā | 7 |
1.1. | Draudzības ontoģenēze | 11 |
1.2. | Pusaudžu draudzība un pusaudžu draudzīgas attiecības | 13 |
1.3. | Draudzības funkcijas pusaudžu vecumā | 17 |
2. | Skolas, klases vide kā draudzības veidošanos sekmējošs faktors | 19 |
2.1. | Motivācija un vajadzības | 21 |
2.2. | ES tēls un ES koncepcija | 24 |
3. | Laika uztvere un laika perspektīvas teorija | 28 |
3.1. | Laika uztveres dažādi aspekti | 28 |
3.2. | Laika perspektīvas koncepciju teorijas | 30 |
3.3. | Laika perspektīvas saistība ar tuvam un draudzīgam attiecībām | 33 |
3.4. | Nākotnes perspektīvas veidojošie aspekti | 34 |
3.5. | Laika perspektīva pusaudžu vecumā | 37 |
Praktiskā daļa | 41 | |
Metode | 41 | |
Rezultāti | 44 | |
Iegūto rezultātu interpretācija | 50 | |
Secinājumi | 55 | |
Nobeigums | 57 | |
Bibliogrāfija | 59 | |
Anotācija | 62 | |
Abstract | 63 | |
Darba beigu lapa | 63 |
Pusaudžu vecums psiholoģija izpētīts samēra plaši no vairākiem redzes punktiem. Neapšaubāmi, ka šīm cilvēka ontoģenēzes posmam ir veltīti vairāki pētījumi un ir atrastas vairākas likumsakarības , kas ir raksturīgas šīm cilvēka attīstības periodam.Bet neskatoties uz to , ka pusaudžu posmu raksturo „hormonu vētras, autoritāšu maiņa konformisms, morālais relatīvisms, emancipācija , opozīcija, kritika, pašapliecināšanās, sensitivitāte, pašcieņa, pretenziju līmeņa paaugstināšanā, infantilisms, emocionālas kompensācijas reakcijas, rakstura akcentuācija” (G.Svence,1999,121 lp.), pusaudžu jeb pubertātes vecums plūst nevienmērīgi un šī posma vecuma robežas ir nosacītas.
Pubertātes vecuma izmaiņas ir saistītas pirmkārt ar fizisku nobriešanu un kā raksta Feļdšteins „ pusaudža vecums sākas apmērām no 10 gadiem līdz 15-16 gadiem, pirmkārt tas ir bioloģiski nosacīts Pusaudžu sociālais status ir maz atšķirīgs no bērna statusa. Visi pusaudži ir skolēni un atrodas vecāku apgādībā. Viņu pamat nodarbošanās ir mācības.”( Feļdšteins 2004. 258 lp.). Un tik tiešam mūsdienīgs pusaudzis ir skolnieks, kurš sociāli ir pieskaitāms pie bērna statusa, bet fiziski ir līdzīgs pieaugušam cilvēkam , kurš cenšas uzvesties un domāt , kā pieaugušais.
Pusaudzis neskatoties uz fiziski attīstītu organismu tomēr ir bērns , kas mēģina veikt pirmos soļus pieaugušajā dzīvē. Un kā liecina pētījumi „15. gadīgo pusaudžu izlasē visvairāk tiek pārdzīvotas: nākotne, saskarsme ar vienaudžiem un brīvo laiku izmantošana.”(A. Regušs, 2005). Nākotni un saistīto ar to perspektīvu pusaudži „pārdzīvo kā problēmu, kura raksturojas ar to, ka no vienas puses nākotne ir ārkārtīgi nozīmīga , bet no otras puses pusaudži vel neprot noteikt dzīves mērķus un izejot no tā precīzi plānot nākamo dzīvi.”(Baitingers, 2005).
Pusaudžu konformisms īpaši attiecības ar vienaudžiem un jo vairāk draugiem norada uz to, ka draugu ietekme ir daudz nozīmīgāka ne, ka vecāku un skolotāju ietekme , jeb kā raksta G.Svence „ pusaudži savas attiecības ar vienaudžiem ir komformisti, t.i., saskarsme parasti rīkojas saskaņa ar grupas viedokli.”( G.Svence,1999). Tas nozīme, ka viedoklis, kuru var izteiks pusaudzis ir ne tikai viņa paša, bet arī viņa grupas, vai draugu viedoklis.
Tā kā pusaudži vairāk sava laika pavada skolā mācības un skola ir viņu dabīga vide, kurā veidojas un nostiprinās draudzīgas attiecības, var pieņemt, kā skolas klases draugu ietekme sakarība ar nākotnes perspektīvu būs nozīmīga, jo skolniekus var apvienot kopējas problēmas, kas ir saistītas ar izlaiduma klases pozīciju un galu eksāmenu sagaidīšana.
Pētījuma mērķis ne tikai noskaidrot kā pusaudžu draudzīgas attiecības klasē ir saistītas ar viņu nākotnes perspektīvu , bet arī analizējot pētījumus un atbilstošo literatūru noskaidrot šo parādību mijsakarību .Noskaidrojot mijsakarību starp draudzīgam attiecībām klasē un nākotnes perspektīvu var palīdzēt pusaudžiem pašiem noteikt savas dzīves mērķus , lai tie varētu plānot savu nākotni paši . Un tā kā pusaudžiem piemīt nedrošība par sevi , draudzība ir tas , kas emocionāli un psiholoģiski spēs iedrošināt un piesaistīt pusaudžus domāt par savu nākotni un saistītām ar tam perspektīvām.
Izskatot un analizējot literatūru par nākotnes perspektīvu tika ņemti vērā vairāku pētījumu analīze, kā arī tika ņemti vēra Jauno zinātnieku 13. starptautiskas konferences publicētie materiāli. Ir izmantots šī pētījuma veikšanai A.Koļesova promocijas darbs un Zimbaro laika perspektīvas aptauja (Zimbaro Time Perspective Inventory, ZTPI, Zimbaro&Boyd, 1999), kuru 2007. gadā Latvija adaptējis A.Koļesovs . Pastāv vairākas pieejas laika perspektīvas aprakstām to arī piemin A.Koļesovs savā darbā un šīs pieejas fokusā ir tika ņemta pārsvara tāda laika kategorija kā nākotne (A.Koļesovs,2007).
Tuvo jeb draudzīgo attiecību nozīmīgumu pubertātes vecumā atzīme vairāki pētījumi (Shucksmith J., Hendry L., Love J., Glending T.,1993), (Grecov A.G., 2002), (Berndt T.J., Houly S.G., 1985), (Hunter F.T., Youniss J., 1982), (A.Grecovs, Regush L.A., 2005),. Kā piemin G.Kraiga „ Identitātes veidošanas procesā svarīgu lomu spēle tuvie draugi . Lai pieņemtu savu identitāti , pusaudzim ir nozīmīgi tuvie draugi. Un lai pieņemtu savu identitāti , pusaudzim vajag sajust pieņemšanu un atzinību no pārējiem .”(Craig G.J., Baucum D., 2006). Pusaudžu savstarpējas attiecības ietekme ne tikai pusaudžu identitāti , bet arī kā raksta R.Nemovs, noteikta cilvēka (pusaudža) mijsakarība ar apkārtējiem cilvēkiem atkarīga ne tikai no viņa paša sociālas un psihiskas nobriešanas , bet arī no apstākļiem vai sociālas apkārtnes-grupas pie kuras viņš pieder , kā arī grupas , kurā viņš atrodas dotajā laikā brīdī –sabiedrības stāvoklis un viņa paša stāvoklis dotajā sabiedrībā un starp apkārt esošiem cilvēkiem. Cilvēks kā likums formē un maina savas psihiskas nostādnes atkarība no tā, kādi cilvēki ir apkārt un kā tie pret viņu izturas (Nemovs R.S.,1998). Tā tad apkārtējo, it īpaši draugu ietekme uz pusaudzi ir daudz lielāka, kas savukārt var ietekmēt viņa nākotnes perspektīvu. …
Bakalaura darba tēma ir pusaudžu draudzīgas attiecības klasē saistība ar nākotnes perspektīvu. Bakalaura darba mērķis ir teorētiski un praktiski izpētīt draudzīgo attiecību klasē saistību ar nākotnes perspektīvu pusaudžiem. Darbā tika veikta teorijas un pētījumu analīze, kā arī veikts praktisks pētījums Rīgas vidusskolā. Teorētiskajā daļā tika atklāts, ka pusaudžus vieno ne tikai pubertāte, izmaiņas ķermeņi un psihiskas izmaiņas, viņus apvieno kopēja darbības sfēra mācības skolā un draudzīgas attiecības, kas atstāj iespaidu uz viņu dzīvi, uzskatiem, mērķiem, nākotnes sasniegumiem un nākotnes perspektīvu.
- Apmierinātības ar darbu saistība ar izdegšanas sindromu apdrošināšanas akciju sabiedrībā
- Pusaudžu draudzīgu attiecību klasē saistība ar nākotnes perspektīvu
- Pusaudžu pašnovērtējums mājturības un informātikas stundās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Depresijas dziļuma pakāpes saistība ar trauksmes līmeni
Diplomdarbs augstskolai52
-
Pašvērtējuma līmeņa atšķirības pusaudžu un jauniešu grupās
Diplomdarbs augstskolai54
-
Pusaudžu ar īpašām vajadzībām mācību prasmju rosinošās metodes dabasmācības apguves procesā
Diplomdarbs augstskolai83
Novērtēts! -
Depresijas līmeņa saistība ar alkohola lietošanu 15-16 gadus veciem zēniem
Diplomdarbs augstskolai54
Novērtēts! -
Pusaudžu grūtniecība kā sociāla problēma
Diplomdarbs augstskolai48
Novērtēts!