Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Pusaudža rakstura akcentuācijas saistība ar vecāku attiecību stilu

     Novērtēts!

    Diplomdarbs104 Psiholoģija

21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:943027
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 39 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    8
  Teorētiskā daļa    8
1.Daļa.  Rakstura akcentuācijas pētīšana pusaudzim    11
1.1.  Rakstura akcentuācijas definīcijas    11
1.2.  Rakstura akcentuācija pusaudzim    12
1.3.  Metodes un rakstura akcentuācijas pētījumu rezultāti    28
2.Daļa.  Vecāku attieksme pret pusaudzi    30
2.1.  Vecāku audzināšanas definīcijas    30
2.2.  Vecāku audzināšanas teorētiskās pieejas    30
2.3.  Vecāku attiecības ar pusaudzi    35
2.4.  Metodes un vecāku attieksmes pētījumu rezultāti    37
  Teorētiskās daļas secinājumi    45
  Empīriskā daļa    47
3.Daļa.  Pusaudža rakstura akcentuācijas saistība ar vecāku attiecību stilu pētījuma rezultāti    47
3.1.  Pētījumu dizains    47
3.1.1.  Izlase un tās pamatojums    48
3.1.2.  Metodiku apraksts un to pamatojums    48
3.1.3.  Rezultātu apstrāde pēc metodikām    52
3.1.4.  Pētījumu procedūra    54
3.1.5.  Matemātiskās metodes un to pamatojums    54
3.2.  Pētījumu rezultātu kvantitatīvā analīze    55
3.3.  Dotā pētījuma interpretācija    64
  Praktiskais aspekts    69
4.Daļa.  Pētījuma rezultātu praktiskā nozīmība un rekomendācija    69
  Nobeigums    71
Darba fragmentsAizvērt

Izvēlētā diplomdarba tēma - Pusaudža rakstura akcentuācijas saistība ar vecāku attiecību stilu, atspoguļo savu aktualitāti pašā tās nosaukumā. Tātad, kā rakstura akcentuācija pusaudžiem ietekmē savstarpējās attiecības ar vecākiem un kā vecāku audzināšanas stils ietekmē pusaudžu akcentuētās rakstura īpašības. Šī tēma ir populāra līdz pat šodienai, bet nav pietiekamu pētījumu, kas skaidri parādītu pusaudžu rakstura akcentuācijas saistību ar vecāku attiecību stilu. Kā zināms, katram cilvēkam rakstura iezīmes ir atšķirīgas un atšķirīgos līmeņos, vienas var būt vairāk izteiktas, bet otras var būt mazāk izteiktas, kas nebūs akcentuētas.
Vecāki radot neharmonisku audzināšanas stilu ģimenē spēj ietekmēt pusaudzi. Un no tā cik būs harmoniska vai neharmoniska audzināšana, tas ietekmēs bērna tālāko attīstību un arī raksturu, kas formējas laikā gaitā. Vecāku loma pusaudža dzīvē ir liela, jo viņi ietekmē bērnu jau kopš mazām dienām. Jo vecāki bērniem ir emocionālā siltuma avots un atbalsts, bez kura bērns jūtas bezpalīdzīgs un neaizsargāts; vecāki ir direktīva instance, kurā tiek sakārtotas dzīves vērtības, sodi un cildināšana; vecāki ir modelis, kurš parāda īpašības svarīgas un attiecības ar apkārtējiem; vecāki ir zināšanu dzīves pieredzes avots, draugi un padomdevēji grūtā dzīves situācijā (А. А. Реан, 2003; 250- 325). Vecāki kā emocionālā atbalsta avots. Pusaudža vecumā, tāpat kā iepriekšējās dzīves stadijās, ģimene saglabā savu nozīmi emocionālā siltuma un atbalsta ziņā. Disharmoniskais audzināšanas stils ģimenē var veicināt kādas iztaiktas rakstura īpašības palielināšanos, ka savukārt novest var pie rakstura akcentuācijas. Tiek padziļināta kāda no rakstura akcentuācijām, un tas var novest pie letāliem rezultātiem.
Vācu psihologs un psihiatrs Karls Leonhards akcentuācijas jēdzienu kā tādu ieviesa 60 gados. Krievu psihiatrs un psihoterapeits Aleksesjs Ļičko (1983) līdzīgi raksturo daudzmaz labvēlīgas rakstura noslieču savienošanos ar pusaudža un vecāku savstarpējo attiecību traucējumiem.
Tāpat kā psihiatrijā arī psiholoģijā rakstura akcentuācijas jēdziena noteikšanā zinātnieku viedokļi atšķiras. Jo bieži vien ir grūti noteikt, kur ir robeža starp personībai izteiktām īpašībām, akcentuāciju un pataloģiju. Patlaban arvien vairāk sāk pētīt pusaudžu akcentuācijas problēmas, par cik ir aktuāli skandāli, kas saistīti ne tikai ar šīm rakstura iezīmēm, bet arī ar audzināšanu.
Autori, kuri pētīja rakstura akcentuācijas un vecāku attiecību stilu: Karls Leonhards (60 gados) (rakstura akcentuācijas tipus pētīja- hipertīmais tips, sensitīvais tips, trauksmainais tips, demonstratīvais tips, pedantiskais tips, eksaltētais tips, uzbudināmais tips); Aleksesjs Ļičko (1983) (rakstura tipus pētīja- šizoīdais tips, narcistiskais tips, sociāli neadaptīvais tips, emocionāli labilais tips, cikloīdais tips,epileptīdais tips, histeroīdais tips, nepastāvīgais tips); A. J. Varga un V. V. Stoļins izdalīja četrus vecāku attiecību tipus: Pieņemošo- autoritārais, subjektīvu un pieņemošu vecākiem, silta attieksme un bērna pieņemšana ar prasībām, lai veiksmīgs un sociālos panākumus iegūtu. Atgrūdošais- infantilisms, kas zemi novērtē bērna individualitāti, tās raksturīgās īpašības. Simbiotiskais- kad vecāki cenšas piedalīties bērna dzīvē, visās tās sīkumainības. Simbiotiski autoritārais- hiperprotekcija un pilnīga kontrole pār bērna psihisko dzīvi un uzvedību; E. G. Eidemillers, V. Justickis (1998) izdalīja vecāku audzināšanas faktorus, kuri rada neharmoniskumu ģimenē.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −42,96 €
Materiālu komplekts Nr. 1161084
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties